No visiem enerģiju veidiem, kas var būt noderīgi cilvēkam, gaisma ir svarīgākais. Bez gaismas dzīve, kā tāda un kādu mēs to zinām, nebūtu iespējama, jo nebūtu zaļo augu, kas ir galvenais ķēdes posms mūsu sarežģītajā uztura ķēdē.
Gaisma ir arī viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mūsu redzes spējai. Faktiski, gaismas nozīmīgums visos mūsu dzīves aspektos ir acīmredzams, bet mēs bieži to uztveram kā pašu par sevi saprotamu, jo esam pieraduši, ka tā vienkārši ir.
Lielākā daļa informācijas, aptuveni 80%, tiek uztverta ar redzi. Tas padara redzi par vienu no mūsu galvenajām maņām. Bez gaismas mēs nespējam redzēt. Taču jāatzīst, ka, pateicoties redzes spējai piemēroties nepietiekama apgaismojuma apstākļiem un tālab - «spēt redzēt», daudzos gadījumos šai tēmai netiek veltīta pienācīga uzmanība.
VIZUĀLA KOMFORTA GALVENIE PRIEKŠNOTEIKUMI
Neatkarīgi no tā, kāds ir veicamais darbs, tam nepieciešams apgaismojums, taču ne šāds tāds, bet labs apgaismojuma aprīkojums.
Labs apgaismojums ir tāds, kas ļauj:
• bez grūtībām redzēt veicamo darbu;
• nodrošināt vizuālo komfortu;
• rēķināties ar optimālu vizuālā komforta līmeni.
Lai to sasniegtu, jābūt pieejamam vispiemērotākajam apgaismojuma aprīkojumam vai sistēmai, kas vislabāk atbilst veicamā darba raksturam un vizuālajam uzdevumam. Ir svarīgi risināt ne tikai uz darba virsmu krītošā apgaismojuma daudzumu, bet arī tā kvalitāti. Gaismai jāsatur gan difūzie, gan tiešie izstarošanas komponenti, kā rezultātā rodas maigas ēnas, kas ļauj uztvert priekšmetu formu un stāvokli, un atvieglo kontrasta veidošanos.
No otras puses, jāvairās no traucējošiem atstarojumiem, kas apgrūtina detaļu uztveri. Jānovērš pārmērīgs spožums un ēnas,izvieto-jot lampas apgaismojuma sistēmā tā, lai tās tiek apslēptas tiešai redzei un izdala noteiktu gaismas daudzumu uz griestiem un sienu, kam jābūt gaišās krāsās, augšējām daļām. Tas sekmē gaismas piemērotu sadalījumu.…
