Apgaismības filosofija

Apgaismība ir cīņā pret aizspriedumiem un tumsonību cilvēka gara dzīvē, tā ir cīņa par labāku sabiedrisko iekārtu, tikumiem, politiku un sadzīvi.
Apgaismības pamatā ir ideālistisks uzskats par apziņas un prāta noteicošo lomu cilvēka dzīvē. Par Apgaismību dēvē garīgi vēsturisku laikmetu, īpaši 17. un 18. gadsimtu. Apgaismībai raksturīga distancēšanās no tradīcijām un autoritātes, cieņa pret brīvību, pārliecība par iespēju saprātīgi izlemt visus jautājumus.
Apgaismība ir laikmets, kurā tehnikas progress, zinātņu straujā attīstība iet roku rokā ar Rietumeiropai raksturīgām Apgaismības kultūras izpausmēm- antīko mantojumu, protestantismu un citām reformācijas izpausmēm. (http://www.liis.lv/paslit/Literatura/33-34/33-34teksts.html).
Vēsturnieku viedokļi dalās: vieni uzskata, ka apgaismības veidošanās priekšnosacījumus ietekmēja humānisma un reformācijas ideju izplatība, bet citi uzskata, ka to sagatavoja filozofijas un zinātņu attīstība. Patstāv arī viedoklis, ka apgaismības ideju ietekme uz sabiedrību bija ierobežota, …