Darbā es aplūkošu stāvokli kādā bija sabiedrība 18.gs. Francijā, kādas problēmas valdīja tā laika sabiedrībā. Šai laikā patiecoties dabas zinātņu attīstībai sāka attīstīties arī daudzas citas zinātnes.
18.gs. Francijā bija laiks, kad tā bija viena no attīstītākajām zemēm, taču bija viena nozīmīga problēma, kas kavēja tālāko attīstību un tā bija feodālisms ar visu, kas no tā izriet nabadzību, augstāko slāņu uzkundzēšanos, dažāda veida uzdzīvi.
Apgaismības idejas pauda pretējus uzskatus feodālismam un tāpēc to paudējiem nācās ciest lai spētu tās aizsargāt.
Savā darbā aplūkošu laiku, kurā radās apgaismības idejas, tas bija arī laiks , kad dzīvoja un savus uzskatus pauda Denī Didro, kurš arī bija apgaismības ideju paudējs.
Aplūkošu mazliet Denī Didro dzīvi un viņa uzskatus. Tuvāk aplūkošu viņa darbu “Ramo brāļadēls”.
Apgaismotāju idejas nav tikai interesantas, tās paveica nozīmīgu darbu ar to palīdzību nomainījās iesīkstējusī iekārta.
Raksturīgākās iezīmes
Francijas sabiedrībā 18.gs.
18.gs. franču sabiedrību plosīja asas pretrunas, kas gadsimta beigās pārauga revolūcijā. Pēc franču zinātnieku aprēķiniem, 18.gs. vidū Francijā dzīvoja aptuveni 20 miljoni iedzīvotāju. No tiem 14 miljoni bija zemnieki un laukstrādnieki, 4 miljoni bija amatnieki, sīktirgotāji un dažādu aprindu nabadzīgie cilvēki ārpus lauksaimniecības, pārējie bija dažādi lieltirgotāji, garīdznieki, finanasisti. Priviliģēto kārtu, t.i., muižniecības un garīdzniecības pārstāvju kopskaits gs. Vidū bija nepilns miljons, bet 1789.g., kad sākās revolūcija bija miljons. Īsti turīgs bija tikai pats virsslānis pārējiem bija dažādas privilēģijas. Priviliģētie veica ar sabiedrības un valsts dzīves regulēšanu saistītas funkcijas, kuras būtībā nebija nozīmīgas. …
