18. gs. dēvē par apgaismības laika laikmetu. To iezīmēja tehniskais progress, zinātņu straujā attīstība un humānistiskās domas otrā renesanse.
Šī laikmeta kultūras galvenās iezīmes:
1.Sacelšanās pret autoritātēm - liela brīvdomība, cīņa pret karaļa un aristokrātijas varu, reliģiskais fanātisms, zinātnes atbrīvošana no baznīcas aizgādības;
2.Racionālisms – Apgaismības laikmets – prāta un racionālisma laikmets. Prāts tiek uzskatīts par izziņas avotu un virzītājspēku. Viss ir izzināms ar prāta palīdzību, jo dabā viss iekārtots saprātīgi, tāpēc dabas parādības tika izskaidrotas tikai ar zinātniskām metodēm. Prāts saistībā ar zinātni kļūst par galveno kultūras sastāvdaļu;
3.Apgaismības idejas – lai veidotu labāku sabiedrību, nepieciešams apgaismot plašus tautas slāņus. Trūkums un apspiestība ir nezināšanas rezultāts. Liela uzmanība tiek pievērsta bērnu audzināšanai un tautas izglītošanai. Rodas pedagoģijas zinātne;
4.Atgriešanās pie dabas – viss ļaunums slēpjas civilizētajā sabiedrībā, kas novērsusies no dabiskās attīstības principiem.…