Ik pa laikam vēstures gaitā noris īpaši notikumu, kuri ietekmē sabiedrību un vēstures attīstības gaitu kopumā. Ja 1492.gadā Kolumbs atklāj Ameriku un ar šo laiku aizsāk jaunu posmu vēsturē - Jaunos laikus, ja 1517.gadā M.Luters veic reformāciju un kristietībā paver daudz plašāku reliģisko spektru, tad 17.gs. beigās dažādu likumsakarību rezultātā rodas laiks, ko sauc par Apgaismību, laiks, kas ar jaunām idejām, uzskatiem, spēcīgu pārliecību atstāj lielu ietekmi uz tā laika sabiedrību un visas vēstures attīstības gaitu.
Kas ir Apgaismība?
Definēt, kas ir apgaismība iespējams, ka nav nemaz tik grūti, jo Apgaismība, tās laiks ir atstājis pietiekami spilgtas pēdas Pasaules vēsturē, taču neskatoties uz to vēsturnieki Apgaismībai sniedz dažādus definējumus. Apgaismība tiek dēvēta vienkārši par laika posmu no 17.gs. beigām līdz Lielajai Franču Buržuāzistiskajai revolūcijai1(1879.g.) kā arī par Eiropeiskās kultūras un vēstures patiesi modernā perioda sākumu un pamatu, kas nekādā gadījumā nav vienīgi vai galvenokārt zinātniska kustība, bet ir unikāls kultūras apvērsums visās dzīves sfērās. Tā tendence izpaužas kā tieksme panākt pasaules izskaidrojumu ar visās dzīves sfērās spēkā esošu izziņas līdzekļu palīdzību, kā arī ar racionālu dzīves kārtību, pakļaujot to vispārnozīmīgiem mērķiem.2
Apgaismība rodas 17.gs. laika posmā no 1680. - 1715.gadam, kad Francijā valda LuissIV. Pirms apgaismības, īpaši Eiropas iedzīvotājus, skar reformācija un no tās izrietošās sekas - kontreformācija. 16.gs. beigās 17.gs sākumā sabiedrība lielu uzmanību pievērš ticības jautājumiem, kas šajā laikā tiek izvirzīti par primāro objektu un uz reliģiskās pārliecības bāzes balsta arī starpvalstu attiecības. 17.gs. 2.pusē Eiropas kultūrā notiek pārmaiņas, cilvēki ir noguruši no pārmērīgi lielās reliģiskās ažiotāžas un sāk pievērsties lietām, kas nav saistītas ar reliģiju - laicīgajām lietām. Ar šo laiku arī aizsākas apgaismība. Vēsturnieki vajadzību pēc apgaismības un tās rašanās iemeslus skaidro dažādi. Iespējams, ka apgaismība radās balstoties un humānisma un reformācijas ideju izplatību Eiropā, bet iespējams, ka par tās rašanās pamatu kalpoja filozofijas un dabaszinātņu attīstība 17.gs.jo apgaismība tiek dēvēta arī par garīgu attīstību, kas par visu lietu mēru izvirza cilvēka prātu.…
