Ievads.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strauji pieauga izdevniecību skaits, tomēr ir ļoti maz izdevniecību ar bagātu vēsturisku pieredzi, kas darbojas vēl līdz mūsdienām. Taču izdevniecība „Zinātne” ir viena no tādām, tā spēja turēties pretī pārkārtojumiem un noturēties „virs ūdens” līdz mūsdienām. Izdevniecības „Zinātne”(šobrīd jau apgāds „Zinātne”) ir dāvājusi pasaulei un Latvijas kultūrai neaizstājamus literatūras pieminekļus, piemēram, „Latviešu strēlnieku vēsture”, „Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā”, „Rīgas vēsture” un ļoti daudz citu. Diemžēl šobrīd apgāds ir saskāries ar nopietnām problēmām – atbalsts no lasītāju, valsts puses nav tik liels, radušās finansiālas problēmas, „Zinātne” vairs nav populārāko apgādu trijniekā, kā tas bija agrāk. Tomēr neskatoties uz visu to, „Zinātne” ir ieņēmusi vietu kultūras un vēstures lappusītē, tieši tāpēc es gribu kaut nedaudz iedziļināties šīs organizācijas vēsturē un darbībā.
Referātā es apskatīšu „Zinātnes” attīstības vēsturi, ieguldījumu Latvijas kultūrā un grāmatniecībā, kā arī darbības virzienu un panākumus mūsdienās.
Apgāda „Zinātne” vēsture.
SIA ”Apgāds Zinātne” ir 1951. gadā dibinātās Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecības “Zinātne” darbības turpinātājs. Sākotnēji tās uzdevums bija publicēt LZA zinātnisko produkciju, tobrīd galvenokārt krievu valodā. Pamazām literatūras spektrs bagātinājās ar populārzinātnisko literatūru. Sāka izdot dažādas sērijas:„Zinātne šodien”, Veselības bibliotēka”, „Apvārsnis”(sērija, kuras izdošana uz ilgāku laiku tika pārtraukta, bet 90.gadu beigās atjaunota, tā ir tulkotās zinātniskās literatūras sērija socioloģijā, fizikā, psiholoģijā u.c.)
Izdevniecības statusu un nosaukumu „Zinātne” ieguva 1965.gadā.
Kā teica bijušais izdevniecības direktors J.Broks, PSRS laikā izdevniecība ”Zinātne” bija vienīgā, kas izdeva ne tikai brošūras, grāmatas, zinātniskus rakstus, bet arī žurnālus. Žurnāls „Latvijas PSR Zinātņu Akadēmiskās vēstis” tolaik bija ļoti populārs, to raksturo tā pieprasījums PSR robežās un arī ārzemēs (to abonēja Francija, Anglija, Japāna, VFR u.c.).
60.-70. gados visus grāmatizdevēju darbību stingri turēja pārraudzībā PSRS cenzūra un katrai izdevniecībai bija sava specializācija. „Zinātnei” tolaik drīkstēja izdot tikai zinātnisko literatūru, pie tam tikai to, kuru bija vērīgi izskatījusi komisija un ļāvusi publicēt. „Zinātne bieži saņēma arī kritiku par grāmatām no cenzūras komisijas, par kurām vēlāk bija jāatskaitās.(Sk.1. pielikumu).
Laikiem mainoties, izdevniecība „Zinātne” „bija pirmā, kas centās lauzt kanonisko pieeju, ka bērnu grāmatas var izdot vienīgi „Liesma”, „Sprīdītis”, „Zvaigzne” un arī tā ielauzās šajā jomā. Tas pats sakāms arī par daiļliteratūru. Tomēr šī izdevniecība neizdod vieglus bulvāra romāniņus, bet pieturas pie sava nosaukuma un koncentrējas uz literatūru ar zinātnisko raksturu
Ļoti populāra lasītāju vidū bija sērija „Daba un mēs”, „LPSR arhitektūras un mākslas pieminekļi”. Jaunatnes vidū popularitāti ieguva zinātniski - fantastiskā literatūra. Izdevniecība atstāja nākotnes paaudzēm tādus paliekošus darbus kā: „Latviešu strēlnieku vēsture”, „Latviešu tautas cīņa Lielajā Tēvijas karā”, „LPSR arheoloģija”, „Rīgas vēsture”.
Astoņdesmitajos gados izdevniecības „Zinātnes” populārzinātnisko literatūru nebija iespējams lasīt neprofesionāļiem, jo tā bija saprotama tikai cilvēkiem, kas orientējas tajā jomā. Bet ar sērijas ”Zaļais stars” iznākšanu jaunatnei adresēta grāmata pārtapa no sausas lasāmvielas, par aizraujošu, drosmīgu hipotēžu izvirzošu, romantisku, dramatisku, tai pašā laikā tā balstījās uz drošiem zinātniskiem faktiem.
Deviņdesmito gadu vidū izdevniecība piedzīvoja krīzi – ievērojami nācās samazināt darbinieku skaitu, atteikties no veselas virknes izdevumu. Bet tomēr situācija pamazām nokārtojās. Uz to brīdi izdevniecībai jau bija iznākušas vairāk nekā 4000 grāmatas, neskaitot žurnālus.
1997. gadā izdevniecība „Zinātne” ieguva apgāda statusu. „Apgāds turpina izdevniecības “Zinātne” pirms gadu desmitiem aizsāktas divas populāras grāmatu sērijas: “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi” un “Literatūras pieminekļi”.”
Saglabājot iesākto tematisko virzību, apgāds izdod vārdnīcas( Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca 8 sējumos, Latviešu literārās valodas vārdnīca u.c.), monogrāfijas un apcerējumus par Latvijas vēsturi, folkloru, latviešu literatūru, valodu, mākslu, ekonomiku, izcilus antīko domātāju darbus.
Darbības laikā „Zinātnei” jau ir bijuši vairāki direktori, ievērojamākie no viņiem ir: J.Broks, I.Riekstiņš, I.Vāverniece(pašreizēja direktore) u.c.
…
