-
Apdeguma traumas
Pacientam jāpalīdz pārvarēt grūtības:
• Jārada iespēja pacientam izpaust savas domas, izjūtas, bailes, un satraukumu par traumu;
• Kopā ar pacientu jāizpēta alternatīvas metodes, kā tikt galā ar traumas sekām
• Jāpārliecina pacientu, ka viņa psihiskās un fiziskās reakcijas ir normālas un ka laiks dziedēs brūces un izkliedēs bažas
• vēlams izskaidrot pacienta uzvedību ģimenes locekļiem un tuviniekiem
• Jāatbalsta pacienta tuvinieku un draugu apmeklējumus un kontaktus, ja tie viņam palīdz.
• Jārod iespēja organizēt pacientam sarunas ar citiem pacientiem, kuriem ir līdzīga trauma, ar kuru viņi tikuši galā.
Māsu psiholoģiskās problēmas
Darbs apdeguma nodaļas vienmēr saistīts ar dažādiem stresiem. Māsām katru dienu jāsaskaras ar smagi cietušiem pacientiem. Arī ar tādiem, kuri paši sev radījuši bojājumus, ar psihiski slimiem pacientiem, ar pacientiem, kuri nevēlas izpildīt medicīnas personāla norādījumus, ar mirstošiem pacientiem.
Ņemot vērā, ka darbā ar apdeguma slimniekiem māsas saskaras ar smagām psiholoģiskām problēmām, bieži vien māsām novērojam izdegšanas sindroms.
Pārāk liela darba slodze, atbildīgs darbs, lielas prasības, mazs sociālais atbalsts un neatbilstošs materiālais un emocionālais atalgojums ir izdegšanas sindroma izveidošanās priekšnosacījumi.
Lai arī pētījumu skaits strauji pieaug, tomēr vispāratzītas izdegšanas sindroma definīcijas nav. Izsīkuma sindromu galvenokārt definē kā fiziskā un/vai garīgā izsīkuma stāvokli, kurš ir novērojams kā sekas ilgstošai emocionālai nelabsajūtai, kura saistīta ar darba apstākļiem un cilvēka paštēlu. Tiek uzsvērts, ka izsīkums ir emocionāla distresa sekas. Tā ir situācija, kad cilvēka kapacitātes strādāt ir izsmeltas. Var izdalīt noteiktas riska grupas, kuras īpaši pakļautas riskam “izdegt”. Tās ir:- cilvēki, kuru profesija saistīta ar citu cilvēku aprūpi - emocionālu kontaktu ar cilvēkiem – ārsti, medmāsas,
Šis sindroms noved pie smagām sekām (vienaldzība, pazeminātas darbaspējas, saskarsmes problēmas, aprūpes procesa kvantitātes un kvalitātes pazemināšanās) , paaugstina spriedzi kolektīvā, saskarsmē ar pacientiem un iestādē kopumā.
…
APDEGUMU KLASIFIKĀCIJA UN PATOĢENĒZE Apdegumi – organisma audu bojājumi, ko izraisa termiska, ķīmiska vai staru enerģija. Apdeguma pacientus nosacīti var iedalīt 5 grupās: • cilvēki, kas cietuši savas vainas dēļ (piem. kūlas ugunsgrēki) – 76 %; • nelaimes gadījumos cietušie (piem. sadzīves gāzes ierīču eksplozijas, traumas ražošanā) – 15 %; • cilvēki ar īpašām vajadzībām, ar smagu saslimšanu sekām, psihiski slimi cilvēki, fiziski nespēcīgi cilvēki, piem., epilepsijas slimnieki, kas gūst traumas lēkmes laikā) – 4 % • apzinātu darbību upuri - 4 % • glābšanas dienestu darbinieki – 1 %. Dažādu vecuma grupu cilvēki gūsts dažāda veida apdegumus. Piem. - zīdaiņi visbiežāk cieš no vāroša ūdens, apdegumus no atklātas liesmas bieži vien gūst bērni, spēlējoties ar sērkociņiem, pieaugušajiem raksturīgas darba traumas, apdegumi ar indīgām vielām vai karstiem šķidrumiem.
- Apdeguma traumas
- Transporta traumas
- Traumatisms sporta vingrošanā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Transporta traumas
Referāts augstskolai15
-
Traumatisms sporta vingrošanā
Referāts augstskolai2
-
Traumas sportā
Referāts augstskolai5
-
Sadzīves traumas, negadījumi, to profilakse
Referāts augstskolai22
Novērtēts! -
Traumatisms un tā profilakse taekvondo
Referāts augstskolai2