Runāt par apdāvinātību šodien ir modē. Lai tas būtu laikraksts, žurnāls, radio vai televīzija, visur var kaut ko lasīt, dzirdēt vai redzēt par apdāvinātiem bērniem. Galvenokārt gan par tiem, kurus pamana viņu neparasto sasniegumu dēļ. [4, 87]
Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca apdāvinātību skaidro kā ģenētiski noteiktu dabisku spēju sastāvdaļu, kas attīstās atbilstīgās darbības rezultātā vai mazinās, ja to neizkopj (izcilu apdāvinātību definējot kā talantu, sabiedrības atzinību). Savukārt spēja raksturota kā īpašība, kas dod iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, ko uztvert, reaģēt uz ko un kas nodrošina šādai norisei nepieciešamos nosacījumus. [6, 104-105]
ASV Kongresā 1978.gadā ir dots sekojošs apdāvināta bērna definējums:
“Apdāvināti un talanīgi bērni ir tie, kurus ir identificējušas profesionāli kvalificētas personas kā spējīgus uz augstu sniegumu, pateicoties viņu ievērojamām spējām. Tie ir bērni, kuriem ir nepieciešamas diferencētas izglītības programmas un pakalpojumi līdztekus pastāvīgajām skolu programmām, lai pilnvērtīgi izmantotu viņu ieguldījumu viņu pašu un sabiedrības labā.” Šādi bērni demonstrē augstas:
1.vispārējās intelektuālās spējas;
2.specifisku akadēmisko apdāvinātību;…