Apgūstot lekciju kursu „Ievads speciālajā pedagoģijā”, esmu kārtējo reizi nonākusi pie secinājuma, ka mums apkārt ir daudz cilvēku kam ir lielākas problēmas un daudz vairāk vajadzīga palīdzība no pārējiem, kā man, un mums pārējiem, kam nav veselības traucējumu.
Šīs lekcijas bija ļoti interesantas un vajadzīgas tālāk pedagoģijā, taču ļoti skumīgas. Novērojot, filmās šos slimos cilvēkus un bērnus, ne vienu vien reizi saskrēja asaras acīs. Laikam esmu ļoti emocionāls cilvēks, un tādēļ tik ļoti jūtu līdzi šiem cilvēkiem, vēl jo vairāk žēl ir bērnus, kas jau no dzimšanas ir slimi. Tādēļ arī esmu izvēlējusies tematu par apdāvinātiem bērniem, jo par slimiem bērniem būtu ļoti grūti rakstīt, un vēl vairāk iedziļināties šajās tēmās.
Šo tematu esmu izvēlējusies arī tāpēc, ka man ir zināma kāda meitenīte, kura savā vecumā ir ļoti talantīga, un mani interesētu vairāk uzzināt par apdāvinātiem bērniem. Katrīnai ir divi gadiņi un viņas runa ir ļoti labi attīstījusies, runā teikumos, labi izrunā sarežģītus vārdus. Māk dziedāt, ne tikai bērnu dziesmiņas, bet arī populāras popmūzikas dziesmas. Viņa ir ļoti interesanta, un salīdzinājumā ar citiem viņas vienaudžiem ļoti atšķirīga, jo esmu novērojusi citus bērnus viņas vecumā, kuri vēl nav tik aktīvi, kā Katrīna.
Cik esmu novērojusi, pēdējā laikā ir sastopami daudz apdāvinātu bērnu, un tādēļ arī skolās ir vairāk sastopami apdāvināti bērni, kā bērni ar speciālajām vajadzībām. Protams nav izslēdzami bērni ar speciālajām vajadzībām, es neatteiktos pieņemt savā klasē šādu bērnu , un darītu visu kas būtu manos spēkos lai šādam bērnam dotu iespēju integrēties skolas sabiedrībā.
Man šis kurss ir licis padomāt un apgūt informāciju , kā strādāt un kā palīdzēt ar šāda tipa bērniem , ar speciālajām vajadzībām un apdāvinātību.
Skolā bērni mācīties sāk ar ļoti dažādu attīstības līmeni un uzvedības īpatnībām, bērni ir dažādā sagatavotības līmenī, psiholoģiski skolas dzīvei gatavi arī dažādi, atšķirīgi motivēti, atšķirīgām prasmēm un iemaņām. Saskarsmē par galveno autoritāti kļūst skolotājs, vēlāk arī vienaudži. Veidojas pašvērtējums, ko ļoti ietekmē pedagogs, skola. Skolotājam jābūt ļoti redzīgam un dzirdīgam, lai pamanītu, kuriem mācīties grūti, kuriem tas padodas rotaļīgi viegli. Diemžēl, visbiežāk pamanīti tiek tie, kuri mācās ar grūtībām, bet ,,gaišās” galvas tiek labākajā gadījumā paslavētas, reizēm pat nepamanītas. Bērnu dārzs audzēkņu raksturojumu neizsniedz un vecāki arī skolotājam nesteidzas stāstīt par bērna apdāvinātību, talantiem. Skolotājam tas jāatklāj pašam, lai nerastos problēmas tieši ar šiem bērniem. …
