Mūsdienās valstij un sabiedrībai pretstāv jaudīgs kriminālspēks, ar kuru var cīnīties izmantojot tikai bargus likumīgos līdzekļus. Arvien lielāku uzmanību valsts iestādes, kas nodarbojas ar noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, pievērš personas brīvību un pamattiesību aizsardzībai. Tomēr ļoti bieži patiesības noskaidrošanas procesā rodas apstākļi, kuru dēļ cieš personu tiesības un likumiskās intereses, jo izmeklējot noziedzīgos nodarījumus un noskaidrojot tos izdarījušās personas, dažreiz rodas nepieciešamība ierobežot dažas viņu konstitucionālās tiesības.
Personas brīvību ierobežojošos drošības līdzekļos krasi saskatāms valsts piespiedu raksturs, tāpēc jautājumam par šādu drošības līdzekļu kriminālprocesuālo reglamentāciju Latvijas likumdošanā ir sevišķi aktuāla nozīme.
Diplomdarba mērķis ir noskaidrot, kādas problēmas rodas piemērojot apcietinājumu un atrasts to iespējamos risinājuma veidus.
Diplomdarba uzdevums ir izanalizēt drošības līdzekļa – apcietinājums – būtību, piemērošanas kārtību, termiņus, apcietināto personu tiesisko stāvokli kā arī drošības līdzekļa grozīšanas, pārsūdzēšanas un atcelšanas iespējas.
Darba izstrādāšanai autore izmantoja attiecīgo juridisko literatūru, laikraksta “Latvijas Vēstnesis” pielikumu “ Jurista vārds ”, Krimināllikumu, turpmāk - KL Kriminālprocesa kodeksu, turpmāk darbā KPK un Kriminālprocesa likuma, turpmāk KPL, projektu kā arī Krievijas Federācijas Kriminālprocesa kodeksu un tiesu praksi.
…