Apakšējo ekstremitāšu asinsrite un biežākie asins apgādes traucējumi

SECINĀJUMI
1. Cilvēka organismā ir vairāku veidu asinsvadi: (arteriae), arteriolas (arteriolae), arteriālie un venozie kapilāri (vasa capillaria), vēnulas (venulae), vēnas (venae) un arteriolovenulārās anastomozes (anastomosis arteriolovenularis), kuru galvenā funkcija ir barības vielu un skābekļa pārnese.
2. Vēnu, artēriju un kapilāru sienas uzbūves ir atšķirīgas. Būtiskākā vēnu un artēriju atšķirība ir tāda, ka dažām vēnām iekšējais slānis (tunica interna) veido kabatveida vārstuļus, kuri kavē asiņu plūšanu atpakaļ.
3. Limfvadu ceļā ir limfmezgli, kuri ir viegli sataustāmi. To pietūkums un sāpīgums var norādīt uz iekaisumu vai ļaundabīgu procesu.
4. Apakšējās ekstremitātes asinsriti veido lielais asinsrites loks.
5. Apakšējā ekstremitāte anastomozes veido četrus arteriālos tīklus: ceļa locītavas tīklu, mediālās potītes tīklu, laterālās potītes tīklu un papēža tīklu.
6. Artēriju un vēnu nosaukumi atbilst apasiņoto vietu nosaukumiem. Lielākās artērijas apakšējā ekstremitātē ir augšstilba artērija (a.femoralis), paceles artērija (a.poplitea), mugurējā un priekšējā lielā lielakaula artērija (a.tibialis posterior et anterior).
7. Lielākā un garākā no cilvēka seklajām vēnām ir kājas lielā ādas vēna (v.saphena magna).
8. Asinsapgādes traucējumi ir ne tikai kosmētiski bojājumi, bet arī dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori.
…