Ap un par Eiropas Savienību

Nenoliedzami ir tas, ka pēdējā laikā Latvijā lielas “kaislības” norisinās ap jautājumu, kas saistīts ar Eiropas Savienību un Latvijas nepieciešamo vai tomēr nevajadzīgo līdzdalību tajā. Patiesībā jau šī problēma nav aktuāla tikai šobrīd, bet bijusi aktuāla kopš brīža, kad Latvija sāka virzīt savu politiku Eiropas Savienības virzienā.
Patreiz šis jautājums ir īpaši saasinājies, jo pētījumi rāda, ka pieaudzis eiroskeptiķu skaits valstī. Domājams, ka tas ir tāpēc, ka cilvēkiem nav pietiekoši daudz informācijas par to, kas tad īsti ir Eiropas Savienība, ko tā dos Latvijai un ko par to prasīs pretim.
Varbūt valstij vajadzētu vairāk padomāt par to, lai cilvēkus informētu par to, kas tad īsti ir tā Eiropas Savienība, kad mums tik ļoti uz to ir jātiecas. Nav noslēpums, ka valsts valdībai par informācijas sniegšanu cilvēkiem ir krietni vien jāpadomā, jo pēc referenduma var izrādīties, ka valsts iedzīvotāji tik ļoti nemaz negrib iesaistīties šajā savienībā. Es domāju, ka nepietiek vien ar diskusijām, kuras norisinās televizoru ekrānos, lai katrs balsotājs būtu pilnīgi drošs par savu izvēli šajā jautājumā, ņemot vērā rūgto pieredzi, kas Latvijas valstij saistījusies jau ar Padomju Savienību.
Vienā no diskusiju raidījumiem, kas saucās “Kas notiek Latvijā?”, pret Eiropas Savienību noskaņots diskusijas dalībnieks savam oponentam uzdeva labu jautājumu, kurš skanēja tā: “Vai Jūs varētu manai vecmāmiņai šodien paskaidrot to, kāpēc mums ir nepieciešama Eiropas Savienība?”, bet šis oponents īsti nevarēja rast atbildi uz uzdoto jautājumu. Liekas, ka vienīgais arguments ir finansiālā palīdzība, kuru Latvija cer no tās sagaidīt, bet neviens jau neko nedod, ja kaut, ko neņem pretim.…