Antuāns de Sent-Ekziperī "Mazais princis"

Man ļoti patika autora atziņa, ka ”Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm redzams”. Es tam pilnībā piekrītu. Tas man lika aizdomāties, ka bērnam kļūstot pieaugušam, tas kļūst nopietnāks, un līdzīgas situācijas uztver pilnīgi savādāk. Pieaugušais, bieži vien, pārāk pārspīlē jau esošo situāciju, bet bērns to uztver daudz vienkāršāk, tādēļ arī dažādas rīcības sekas var atrisināt daudz vieglāk.
„Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni (taču tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras)”.
Autors šo darbu ir veltījis savam labākajam draugam Leonam Vertam, kad viņš bija mazs zēns. Autors piemetina arī to, ka viņš ir izpratis bērniem domātos darbus, tādā veidā pierādot, ka atceras bērnību, un nav kļuvis par „tādu” pieaugušo, kurš visu ir izskaitļojis un visu uztver pārāk materializēti. Tas arī varētu kļūt par svarīgu aspektu, kādēļ starp viņiem bija tik cieša draudzība.
Man ļoti patīk šī grāmata, jo tajā atklājas gan dvēseles šķīstība, gan dzīves vērtības, kā arī dzīves jēga. Es domāju, ka pati galvenā mūsu dzīves jēga ir mīlestība pret mums tuviem un mīļiem cilvēkiem, un atbildība pret tiem, kurus esam pieradinājuši. …