Antuāns de Sent-Ekziperī dzimis 1900. gada 29. jūnijā Lionā. Atceroties bērnību, kas ritēja dzimtas pilīs La Moll un Sen-Moris, Antuāns rakstīja: „Bērnība – tā ir burvīga valstība, no kuras nāk katrs. No kurienes esmu nācis? – No kādas valsts, ko sauc par bērnību.” Mājā bija milzīga veca lāde, kurā puisēns glabāja pirmos dzejoļus un traģēdiju 5 cēlienos, kā arī skices, zīmējumus, vēstules un fotogrāfijas. Zīmēja, rakstīja un kaut ko konstruēja Antuāns jau kopš agras bērnības. Pēc Friborgas Universitātes beigšanas Sent-Ekziperī 1921. g. brīvprātīgi iestājās aviācijas pulkā. Tas bija vēl aviācijas tapšanas sākumposms, kad šis darbs prasīja no pilota pašaizliedzību, drosmi un saspringtu gribu. Vērojumi un pārdomas lidotāja gaitās mudina nākamo rakstnieku pievērsties literatūrai, jo viņš savu lidotāja profesija izmanto kā galveno daiļrades avotu. Viņš mīlēja debesis. Un tuksnesi. Visdrīzāk – tuksnesi debesīs. Grāmatās skaidri jaušama šī sajūta, ko dod saskarsme ar vēju, zvaigznēm, nakti, smiltīm un jūru. Viņa daiļradē poētiskais skatījums savienots ar asu domu, kas dziļi ieurbjas lasītāja apziņā. Kopš 1926. g. Sent-Ekziperī bija profesionāls lidotājs un strādāja civilajā aviācijā par pasta pārvadātāju, kas aprakstīts grāmatā „Dienvidu kurjers” (1928), tai seko „Lidojums naktī” (1931). …