Secinājumi
1. Antropogēno faktoru ietekme uz Tebras upes ūdens kvalitāti ar katru gadu palielinās, bet arvien vairāk tiek sekots līdzi un kontrolēta upju ūdens kvalitāte, līdz ar to nodrošinot atbilstošu ūdens kvalitāti nākotnē.
2. Fosfora un amonija slāpekļa daudzuma izmaiņas, Tebras upē 1,5 km lejpus Aizputes, ir ar tendenci pazemināties.
3. No 1991. gada līdz 1995. gadam ir vērojams fosfora un amonija slāpekļa koncentrācijas lielākais kritums Tebras upes ūdenī.
4. Salīdzinājumā ar pasaules piesārņotākajām upēm, Tebras upes ūdens ir salīdzinoši labas kvalitātes, tādēļ tas ir jāsaglabā, jo labas kvalitātes ūdens resursi būs nepieciešami.
5. Tebras upes ūdens kvalitāte, pirms Aizputes pilsētas ir laba, bet kopumā Tebras upe raksturojuma kā vāji piesārņota.
6. 2004. gadā Aizputes notekūdeņu attīrīšanas ietaises rekonstrukcija ir ietekmējusi Tebras upes ūdens kvalitātes uzlabošanos.
7. Izvirzīta darba hipotēze apstiprinājās, ka Tebras upes ūdens kvalitāti noteicošais faktors ir antropogēnā ietekme.
8. Tebras upei ir potenciāls ar gadiem uzlabot ūdens kvalitāti, lai atbilstu lašveidīgās upes kvalitātei nākotnē.
…