Antons Austriņš - biogrāfija un literārā daiļrade

Dzimis Vecpiebalgas Kaikašos zemnieku ģimenē. Mācījies Vecpiebalgas Upītes pagastskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. Tālāko izglītību ieguvis skolotāju seminārā Rīgā un Pēterburgas Zemstes seminārā. Iepazinies ar R. Blaumani. 1904. g. sācis strādāt par skolotāju Ģipkā. Piektā gada revolūcijas laikā piedalījies 13. janvāra demonstrācijā Rīgā, kur ticis ievainots. Vairākus mēnešus pavadījis apcietinājumā (Rīgā, Ventspilī, Kuldīgā). Līdz 1917. g. dzīvojis bez pases, bieži mainījis dzīvesvietas Latvijas, Somijas un Krievijas pilsētās. 1919. g. padomju varas mēnešos strādājis Latvijā Izglītības tautas komisariātā. 1920.-1923. g. strādājis laikr. „Latvijas Vēstnesis”, pēc tam nodevies tikai lit. darbam. Apceļojis Rietumeiropu - Itāliju, Franciju, Spāniju. [1]
Pirmā publikācija - dzejoļi laikr. „Balss”, „Dienas Lapa” 1900. g. Pēc Piektā gada revolūcijas saistās ar dekadenci, vēlāk pievēršas reālismam. Tematika - dzimtenes daba, lauku dzīve, inteliģences psiholoģiskās problēmas.
Tulkotie autori: I. Turgeņevs, Ļ. Tolstojs, K. Hamsuns.
Miris Rīgā, apbedīts Meža kapos. [1]

…