-
Antona Gribusta dzīvesstāsts
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Antona Gribusta biogrāfija | 5 | |
Intervijas apraksts | 9 | |
Papildintervijas apraksts | 12 | |
Secinājumi | 15 | |
Pielikums | 16 |
ANTONA GRIBUSTA BIOGRĀFIJA
Antons Gribusts ir dzimis 1928. gada 7. februārī Mākoņkalna pagasta Lipuškos. Ģimenē viņi dzīvoja četri – tēvs, māte, māsa un Antons. Tēvs bija zemnieks un kalējs, tāpat kā vectēvs, bet mamma saimniekoja mājās un kopa lopus. Ģimenē valdīja saskaņa un savstarpēja sapratne, kas ļāva uzturēt ģimenē labas attiecības un koncentrēt spēkus saimnieciskai darbībai. Deviņu gadu vecumā sākās Antona Gribusta skolas laiki, 1937. gadā viņš sāka mācīties Lipušku četrklasīgajā pamatskolā 1. klasē. No 1941. gada līdz 1943. gadam Antons mācījās Zosnas pamatskolā, uz kuru bija jāmēro 7 kilometrus garš ceļš kājām un ēdiens arī bija jāņem līdzi. Tas bija kara laiks, taču zēniem tas izraisīja vienīgi interesi par lidmašīnām un no lidmašīnas izmestiem apgaismojumiem.
Tā kā viņa tēvs bija kalējs, dēlam auga interese par amatniecību, palīdzot tēvam gan apkalt zirgu, gan izgatavot lietas no dzelzs. Lielu lomu turpmākās izglītības iestādes izvēlē spēlēja gan tēva un vectēva kalēja amats, gan arī mudinājums no radiem. Tā Antons iestājās Rēzeknes arodskolā. Šis laiks visiem Rēzeknes iedzīvotājiem saistījās ar daudzām nepatīkamām atmiņām, proti, kara izraisītajām sekām un postījumiem, kas sagādāja negatīvus emocionālus pārdzīvojumus. Vienu no šādām situācijām Gribusta kungs aprakstīja šādi : „Tā mēs devāmies mājās pirms tās lielās bombardēšanas. Ceļš gāja aprīlī, šur tur sniedziņš vēl bij, kājām gatavojāmies iešanai, paņēmām, ko vajadzēja. Cilvēki nervozi, klaigāšana, Dārzu iela deg, mēs ejam pa Plēkšņu ielu uz tiem ebreju kapiem, tālāk uz mājas pusi. Bedre tāda, skatos, pie darbnīcām sienā daudz caurumu, redzami gaļas gabali, asinis, tas tā satrauca, bumba sprāgusi tur, acīmredzot gājuši cilvēki, no sprādziena uz sienas asinstraipi. Kad pagājām līdz Pleikšņu ielai, tur bij redzamas vācu noliktavas, bumba sprāgusi arī, visi vācu formas tērpi izmētāti uz telefona stabiem.” ( intervija ar A. Gribustu, skat 3. piel. ).
Vēlāk, līdz 1946. gadam, sakarā ar to, ka iepriekšējā skola kara apstākļos tika sabombardēta, mācības turpināja Rēzeknes 1. vidusskolā 9. klasē, taču jau 1947. gadā skolēni kārtējo reizi pārcēlās uz citām telpām, šoreiz tās bija vācu kara komendanta izremontētās telpas. 1948. gadā tika absolvēta Rēzeknes 1. vidusskola un jau pēc gada.…
Ievads, Antona Gribusta biogrāfija; Intervijas apraksts ;Papildintervijas apraksts;Secinājumi;Pielikums;Atļauja dokumenta izmantošanā; Intervijas laikā iegūtie attēli; Interviju transkripcija. Jau no sabiedrības veidošanās pirmsākumiem cilvēks pasaules telpā ieņem noteiktu pozīciju. Līdz viduslaikiem cilvēka nozīme un rīcības brīvība tika ierobežota gan pastāvošo iekārtu, gan reliģisko apsvērumu dēļ. Taču, laikam ejot, cilvēka nozīme auga arvien vairāk, un 19. gadsimta beigās zinātnes interese par cilvēku pārauga nopietnā pētnieciskā darbībā, sakarā ar saprotošās socioloģijas attīstību, kur dominēja induktīvā pieeja, mainījās priekšstati par cilvēku. Cilvēku sāka akcentēt kā indivīdu, sociālu būtni, kas dzīvo un attīstās sabiedrībā socializēšanās procesā, gūst pieredzi, pilnveidojas un piesaka sevi kā pilnvērtīgu sabiedrības locekli, kā sistēmas elementu. Socioloģijā kā sabiedrības pētīšanas zinātnē 20. gs 20. gadu sākumā izvirzījās priekšstats, ka sabiedrības pētīšanā ir nepieciešams ņemt vērā ne tikai objektīvus faktorus, piemēram, izglītības sistēmu, bet arī subjektīvus faktorus, proti, indivīda uzskatu, viedokļu, socializācijas pakāpes, attieksmes, pieredzes, fizisku un prāta spēju īpatnības, kas bieži vien indivīda dzīvē spēlē daudz lielāku nozīmi. Tādējādi palielinājās katra cilvēka vērtība, tāpēc aktualizējās biogrāfisko metožu pielietošana. Biogrāfiskās metodes ir humānās socioloģijas virziens, kas pēta indivīda socializēšanu un palīdz saprast indivīda sociālas uzvedības paradigmas, kā arī dod iespēju veidot sabiedrības sociālo portretu, balstoties uz konkrētu cilvēku. Biogrāfija ir kāda indivīda dzīvesstāsts, kā arī citu cilvēku skats uz indivīda dzīvi, kas ir kļuvusi par nozīmīgu socioloģisku avotu. Tā palīdz saprast sociuma simboliku, kā arī izpētīt sociālās dzīves un sociālo faktoru nozīmi katra indivīda socializācijas procesā, tadējādi konstruējot pastāvošo sociālo situāciju, jo varam uzzināt, kādā veidā izveidojās mūsu sabiedrība. Tā kā biogrāfiskais pētījums parasti ir aktuāls situācijā, kad runājam par konkrētu indivīdu un indivīda lomu sociālajos procesos, tad arī es savā biogrāfiskajā pētījumā izvēlējos konkrētu indivīdu tā biogrāfijas sastādīšanai un interpretācijas izveidei. Intervēto respondentu saraksts
- Antona Gribusta dzīvesstāsts
- Dzīvesstāstu analīze
- Sacelšanās un absurda tēma A.Kamī darbos
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Dzīvesstāstu analīze
Referāts augstskolai11
-
Sacelšanās un absurda tēma A.Kamī darbos
Referāts augstskolai5
-
Invalīdi, viņu tiesības un iespējas
Referāts augstskolai31
-
Studiju procesa raksturojums
Referāts augstskolai25
-
Roberta Mihelsa darbs "Moderno demokrātiju partijiskuma socioloģija"
Referāts augstskolai10
Novērtēts!