Secinājumi
Piena antibakteriālām vielām ir tikai un vienīgi bioloģiskā izcelsme, atšķirībā no konservantiem, kurus iegūst arī sintētiski. Līdz ar to var secināt, ka šīm vielām nav nekādas kaitīgās ietekmes uz cilvēku veselību.
Savukārt daži konservanti postoši iedarbojas uz vitamīniem. Citiem piemīt vāja vai spilgti izteiktā kancerogēnā mijiedarbība. Ļoti daudzi sintētiski konservanti ir spējīgi izsaukt alerģiju, līdz pat astmas lēkmēm, galvassāpes un nelabumu, īpaši cilvēkiem ar noslieci uz alerģiskām reakcijām. Īpaši bīstama konservantu grupa ir nitrāti un nitrīti. Nonākot organismā, tie kāvē skābekļa apgūšanu ar organisma šūnām. Bez tam, nitrāti un nitrīti izveido jaunus savienojumus, ko sauc par nitrozamīniem un kuri izsauc onkoloģiskas saslimšanas un pazemina imunitāti.
Tomēr uz olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu saglabāšanu pārtikas produktos, kā arī uz to turpmāko sagremojamību cilvēka gremošanas traktā, neiespaido nedz pozitīvi, nedz negatīvi neviens zināms konservants.
Piena pārstrādes rūpniecībā jebkurām piena produktam ir paredzēta termiskā apstrāde, tas nozīme, ka pasterizētā, sterilizētā pienā un pienā, kas tika apstrādāts ultrā augstās temperatūrās izmainās piena ķīmiskais sastāvs, līdz ar to samazinās pienā esošo baktericīdo vielu un antivielu daudzums. Tadējādi piena antimikrobiālās vielas nevar nodrošināt tādu pašu efektu kvalitātes ziņā kā konservanti.
Kaut arī konservanti (pārtikas piedevas) vairumā gadījumu nav derīgi cilvēka veselībai. Bet itin bieži ražotāji ir spiesti izmantot tos produkcijas ražošanas tehnoloģiskā procesa īpatnību dēļ. Daudzi ražotāji cenšās minimizēt konservantu daudzumu savā produkcijā. Par spīti nepatikšanām veselībai, kuras sola konservanti, atteikties no tiem šodien ne vienkārši ir sarežģīti, bet vispār ir neiespējami. Jo tieši konservanti radīja tādu pārtikas produktu asortimentu, kādu mēs zinām šodien.
…
