Antīkā pasaule, manuprāt, tas ir kaut kas sens un skaists, tas ir pirmsākums visam esošajam. Jau agrāk mani interesēja antīkā kultūra, kā agrāk cilvēki dzīvojuši, kādi ir bijuši viņu uzskati, tas ir pats sākums zinātnei.
Lai iegūtu plašāku pasaules redzējumu, ir jābūt pamatam, un to dod antīkie filozofi- Sokrats, Platons, Aristotelis. Viņu filozofija, gudrības kalpo vēl mūsdienās. Rakstot šo referātu vēlos noskaidrot , ko antīkie filozofi mācījuši tā laika cilvēkiem, kas ir bijis galvenās šo filozofu intereses, domas, uzskati, kāda ir bijusi viņu dzīve, kas šos filozofus pamudinājis izzināt pasaules gudrības un, kā pēc viņu uzskatiem ir jāmāca un jāaudzina bērni. Vai tā laika audzināšanas uzskati sakrīt ar pašreizējā laika audzināšanas metodēm? Un, ko mūsdienu pedagoģija mantojusi no antīkās kultūras gudrībām?
Sokrats dzimis 469.gadā Atēnās. Galvenokārt pievērsās sabiedrības tikumības jautājumiem un centās izstrādāt noteiktus filozofijas jēdzienus. [4;159 ] Viņa vecāki bija trūcīgi un piederēja pie aprindām, kam pašām jāpelna sev uzturs. Tēvs- tēlnieks, māte- bērnu saņēmēja. Jaunais Sokrats iegūst tikai laika pamatizglītību un ir spiests mācīties tēva arodu un tam palīdzēt. Tomēr jaunietis ir zinātkārs un sāk nodarboties ar pašmācību. Drīz Sokrats atmet tēva arodu un kļūst par gudrības meklētāju. Viņu interesē ne tik daudz lielās pasaules problēmas kā pati cilvēka dzīve. Viņš grib zināt, kā cilvēkam jādzīvo, lai tas būtu laimīgs. Sokratu nomoka jautājums: kas ir īsta dzīves gudrība? Pats viņš saviem spēkiem nevar atrisināt šo jautājumu un tāpēc prasa padomu tā lika ievērojamākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri vada cilvēku dzīvi un, kuriem tāpēc būtu jāzina atbilde uz jautājumu, kas pārņēmis viņa prātu. Taču tie nevar Sokratu apmierināt, un viņš dodas pie dzejniekiem, ari pie Atēnu amatniekiem, bet visur pārliecināts, ka neviens nezina īsto dzīves gudrību. Sokrats iet un staigā pa Atēnu ielām, tirgus laukumiem, vingrotavām, skolām, veikaliem, darbnīcām un privātiem mājokļiem. Visur Viņš iztaujā un izprašņā, saņemtās atbildes dziļi pārdomā un meklē patiesību tālāk. Tā pamazām Sokrats gūst pareizo atziņu, jo ir pārliecināts, ka ikviens cilvēks var atrast patiesību, ja tam palīdz. [5 ;50 ]…
