Ievads.
Pirmās termas jeb pebliskās pirtis tika uzceltas Marsa laukumā Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā 20.g.p.m.ē. Adriana un Seversa valdīšanas laikā tām tika izveidotas piebūves un papildinājumi. Citos avotos tiek minēts, ka pirmās zināmās termas atradušās Pompejā. Pavisam Romā bijis ap 590 pirtīm, no kurām zināmākās ir Karakallas, Diokletīna, Nerona, Tita, Trajana, un Konstantīna laikā celtās publiskās pirtis, īpaši grandiozas bijušas Karakallas un Diokletīna termas.
Sākotnēji Romas sabiedriskās pirtis bija samētā nelielas, slikti apgaismotas un atradās vienkārši apdarinātās velvju telpās, kur uzsildītajās termās izmantoja akas ūdeni, kas tika uzkrāts rezervuāros. Taču līdz 1. gs.p.m.ē. vidum, kad Romas dzīvesveids mainījās un paaugstinājās komforta līmenis pilsētā, termu plānojums un arhitektūras un interjera noformējums kļuva sarežģītāks un izveidojās romiešu termu uzbūves kārtība, kura atspoguļoja mazgāšanās procesa dažādas stadijas kā arī daudzās atpūtas un izklaides iespējas. Termas antīkajā Romā nebija tikai vietas higiēnas pasākumu veikšanai, kā pierasts uzskatīt, tās bija daudz plašāks izklaides un atpūtas komplekss, kurā ietilpa vingrošanas zāles, bibliotekas, mākslas galerijas, lekciju zāles, atklāti pagalmi pastaigām un sporta spēlēm un dažādas atpūtas telpas. Termas ar laiku kļuva par vietām, kur satikās filizofi un dzejnieki, kuri šādi izmantoja iespēju plašākai publikai nolasīt savus jaunākos sacerējumus. Līdzarto termas Romā bija drīzāk izklaides un kultūras centrs nevis vienkārša mazgāšanās vieta.
Bez iespaidīgajiem apkārtnes labiekārtojumiem arī paši pirts kompleksi bija ļoti plaši, iekļaujot vairākas pirtstelpas, baseinus un, protams, arī dažādas palīgtelpas, kuru izvietojums ēkā bija veidots secīgi, ievērojot romiešu pirtošanās paradumus.
Telpu plānojums.
Kā jau minēts, pirts telpas tika izvietotas tādā secībā, sākot no ieejas, kā Romas pilsoņi tās apmeklēja. Termas sākās ar ģērbtuvēm- apoditerijām (apodyterium), kur romieši pārģērbās, pirms došanās pirtī. Ģērbtuvēs bija cilvēki, kuri sargāja atstātās mantas, kamēr apmeklētāji mazgājās, viņus sauca par kapsarijiem (capsarii- drēbju, somu sargātājs). Vēl pirms pirtošanās unktuarijā (unctuarium- kur glabājas eļļa) pirtnieka ķermenis tika iesmērēts ar dažādām eļļām. Tad romieši tālāk gāja uz sferisteriju (sphaeristerium- liela telpa priekš vingrošanas) – gaiša, plaša telpa, paredzēta vingrinājumiem. Ieeļļoto ķermeni romieši skrāpēja ar instrumentu, ko sauca par strigiu.
…