Nobeigums
Referātā tiek apskatīta senās Grieķijas sporta spēļu pārtapšana Olimpiskajās spēlēs, kurās spoortam un sacensības garam ir lielāka nozīme un zemteksts par parastām sporta sacensībām. Sīkāk tiek apskatīti jautājumi par Olimpisko spēļu rašanās iemesliem un plašo loku izcelsmes teorijām. Tiek apskatīta Olimpisko spēļu norise, precīzāk, tajā notikušo disciplīnu aizsākumi un paplašinājumi, dziļāks ieskats dalībnieku jeb sportistu ikdienā, to nepieciešamībā atbilst dažādiem parametriem, noteikumi un regulas, lai spēles varētu notikt, kā arī tiek apskatīta seno grieķu ideoloģijas parādīšanās Olimpiskajās spēlēs, proti, reliģijas izpausmes, estētikas loma un vispārēji izsludināts miers sadarbības un līdztiesību veicināšanai.
Olimpisko spēļu izcelsme nav līdz galam apzināta un par to nav noteiktas, precīzas informācijas, taču visbiežāk teorijas balstās uz spēļu izcelsmi par godu dievam Zevam, bet, protams, ir arī dažādi mīti, kā arī teorija par to attīstīsanos no bēru spēlēm, kas tika rīkotas, lai godinātu vietējos varoľus. Antīkajās Olimpiskajās spēlēs dalībnieku kārtā varēja pieteikties visi brīvie grieķu vīrieši, taču sievietēm tika liegts pat ienākt spēļu stadionā. Dalībniekiem bija jāatbilst dažādiem parametriem, un aristokrātiem piemita vislielākās priekšrocības dalībnieku vidū. Lai piedalītos spēlēs, bija jāievēro dažādi noteikumi un regulas, par to neievērošanu varēja attiecīgi saľemt sodu. Noteikumi bija jāievēro ne tikai dalībniekiem, bet arī tiesnešiem, skatītājiem un orgnizatoriem. Noteikumi un regulas spēlēs deva iespēju to organizatoriem kontrolēt spēļu norisi, attiecīgi, dodot iespēju sportistiem pierādīt sevi godīgā cīľā. Antīko Olimpisko spēļu pamatā bija sportistu sevis parādīšana kādā noteiktā disciplīnā.…
