Demokrātijas pirmsākumi meklējami Atēnu pilsētvalstī 5. gs. Otrajā pusē p.m.ē. Perikla laika Atēnas ir kalpojušas par iedvesmas avotu domātāju un valstsvīru paaudzēm. Taču daudzas no Atēnu demokrātijas pazīmēm mūsdienu cilvēkam varētu likties savādas.
6. un 5. gs. p.m.ē. noteicošā vara Atēnās piederēja tautas sapulcei. Tās sastāvā ietilpa visi vīriešu dzimuma pilsoņi, kas bija sasnieguši 20 gadus, - apmēram pieci līdz seši tūkstoši personu. Sievietēm, vergiem un ārzemniekiem balsstiesību nebija. Tautas sapulce varēja pieņemt lēmumu gandrīz jebkurā jautājumā bez jebkādiem ierobežojumiem, ja par to nobalsoja vairākums balsstiesīgo. Tiesas prāvas noturēja pilsoņu žūrijas 9501 cilvēks), un tās lēma par apsūdzētā vainu balsojot.
Tautas sapulces vadītāji netika ievēlēti, bet gan noteikti lozējot. Atēnieši uzskatīja, ka sabiedrisks amats ir pa spēkam jebkuram pilsonim. Tomēr šādu amatu nebija daudz. Piemēram, uz vienu gadu ievēlēja karaspēka pavēlniekus. Tādi amati kā prezidents, premjerministrs vai ministri, kā arī ierēdņi nepastāvēja. Atbildība par lēmumu pieņemšanu pilnībā gūlās uz pilsoņu sapulces dalībnieku pleciem. Šādu sabiedrisko pienākumu nastu vairums mūsdienu cilvēku uzskatītu par smagu.
Tā kā nepastāvēja nekādi konstitucionāli ierobežojumi, Atēnas pastāvīgi apdraudēja grupējumu cīņas un daiļrunīgu oratoru viltības. Bieži vien, balstoties uz vairākuma gribu, tika pieņemti arī nepārdomāti lēmumi. Demokrātiski, vairākumam balsojot par, ar nāvi tika sodīts filozofs Sokrats. Par to atēniešus un demokrātiju krasi nosodīja daudzi laikabiedri.
Tomēr, neraugoties uz visiem trūkumiem, Atēnu demokrātija pastāvēja aptuveni divsimt gadus un pārdzīvoja daudzus karus un vairākas smagas sakāves.
Atēnu demokrāti piekopa apzinātu pilsoņu informēšanas politiku: neviena antīkā pilsētvalsts nav iekalusi akmenī tik daudz lēmumu un dokumentu), bet Atēnu demokrātijas kopskats, ja vispār iegūstams, ir ļoti trausls. Tā novērtēšanai, vai pat tikai saprašanai, jāņem vērā ārkārtīgi daudzi aspekti, tai skaitā tādi, par ko mēs neiedomājamies, analizējot šolaiku politiskās peripetijas.…
