Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:994639
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
  Māksla Mezopotāmijā    4
  Celtniecība    5
  Tēlotāja māksla    6
  Attēli    7
  Māksla Ēģiptē    8
  Pēcnāves dzīve    8
  Balzamēšana    8
  Kapa noslēgšana    9
  Priesteri un rakstveži    9
  Attēli    10
  Portrets Ēģiptē V Dinastijas laikā    11
  Antīkā māksla    17
  Māksla Grieķijā    17
  Mākslas aizsākšanās    17
  Arhitektūra un tēlniecība    18
  Glezniecības izpausme traukos    19
  Lielā grieķu mākslas revolūcija    20
  Cilvēka ķermeņa attēlojums mākslā    20
  Attēli    21
  Roma    23
  Tēlotāja māksla    24
  Portrets    25
  Glezniecība    25
  Dekoratīvā sienu glezniecība    25
  Arhitektūra    26
  Attēli    30
  (Neo) Klasicisms    31
  N. Pusēns    32
  Tēlniecība    36
  Secinājumi    38
  Izmantotā literatūra    39
Darba fragmentsAizvērt

Mezopotāmijas – šodien Irākas sastāvdaļa – ir plaša ieleja starp Tigras un Eifratas upēm. Senos laikos šim novadam bijusi bagāta flora un šo zemi raksturoja kā ‘’ziedošu dārzu’’. Pēc romiešu vēsturnieka Amiana Marcelīna (m.ē IV gs.) apraksta, ielejas dienvidos auga varenas dateļu palmas, vīģes un mandeļkoki, papeles un tamariski, granātu koki un ābeles, rozes un lilijas. Taču pēc mongoļu iebrukuma XIII gs. un pēc kolonizatoru saimniekošanas aina krasi mainījās. Mezopotāmija pārvērtās par tuksnesi, kur vietām redzami plakani, saplaisājuši uzkalni ar stāvām nogāzēm. Tie slēpj senas kultūras atliekas. Arheoloģiskie izrakumi tur tiek veikti kopš XIX gadsimta vidus līdz mūsu dienām.
Senos laikos daudzas tautas tīkoja pēc šīs plašās un auglīgās zemes. Tā nebija norobežota ar tuksnešu kalnu joslu kā Ēģiptē, tāpēc tās vēsturi veido nepārtrauktu iebrukumu virkne. Tās agrīnos iedzīvotājus pakļāva šumeri, kas izveidoja te augstu kultūru (3. g. tūkst. p. m. ē.). Tos nomainīja babilonieši, tad asīrieši, pēc tam persieši (1. g. tūkst. p. m. ē.), un beidzot zemi iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, tā iekļaujot to grieķu kultūras sfērā.
Mezopotāmijas kultūras pētījumi sākās XIX gs. 40. gados ar franču konsula E. Bota izrakumiem ielejas ziemeļdaļā. Tā tika atklātas Asīrijas celtņu atliekas (1. g. tūkst. p. m. ē.). Ielejas dienvidu daļā izrakumi sākās 1845. gadā Eifratas senās grīvas vietā, taču uzietās šā novada seno iedzīvotāju šumeru 3. g. tūkst. p. m. ē. pilsētas Ūras atliekas toreiz tika ļoti pavirši izpētītas. Tikai laikā no 1922. līdz 1934. gadam angļu arheologs L. Vullī šīs pilsētas sistemātisku izrakumu gaitā guva vispusīgu priekšstatu par šumeru kultūru. Līdz 1941. gadam arheologi paplašināja priekšstatus par Mezopotāmijas vēstures agrīnajiem un vēlīnajiem periodiem, sevišķi par 4. g. t. p. m. ē. kultūrām. Pēc 2. Pasaules kara atklāja un izpētīja nezināmas pirmsšumeru kultūras pieminekļus (6. un 5. g. t. p. m. ē. ), kā arī dažas paleolīta un neolīta mītnes .

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1145620
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties