Civilizācijas vēsturē antīkajai kultūrai ir īpaša, grūti pārvērtējama loma, jo tieši tajā meklējami eiropeiskās kultūras sākumi. Reģionāli tā aptver Vidusjūras baseina seno civilizāciju centrus gan Balkānu, gan Apenīnu pussalās, arī Mazāzijas piekrastē un Egejas jūras salu grupās, kur laika posmā no 3.gt.p.m.ē. līdz mūsu ēras 5.gs. verdzības sabiedrības apstākļos nepieredzēti augstā līmenī uzplauka gan literatūra un tēlotājmāksla, gan arhitektūra, filozofija, teātra māksla, gan arī ražošanas attīstība, sekmējot orientāciju uz cilvēka radošās personības izcelšanu un novērtēšanu. Šī kultūra veidojās Senās Grieķijas (pie Grieķijas reģionālā ziņā pieskaitīsim arī Mikēnas un Krētu) un Romas valstīs.
2. KRĒTAS KULTŪRA
Par to, ka Senās Krētas kultūra patiesi pastāvējusi, liecina tikai 20. gadsimta pirmajā pusē atrastie pierādījumi angļu arheologa Artūra Evansa vadītajā ekspedīcijā. Cilvēku dzīvi nodrošināja labie dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Vienīgais, kas sagādāja raizes krētiešiem, bija izvirdumi, ka rezultātā arī aizgāja bojā senā kultūras zeme. Par Senās Krētas kultūras varenību liecina tās iespaidīgie sasniegumi arhitektūrā, mākslā un citās jomās.
Ievērojami ir krētiešu sasniegumi mākslā, par ko liecina atrastie zīmējumi - freskas uz pils sienām, kā arī apgleznotie bareljefi. Mākslas darbi galvenokārt redzami Knosas pils freskās. Zīmējumos izteikti dabas, dzīvnieku, ziedu un citi reālās pasaules momenti, kas raksturīgi tam laikam, bet pavisam nav tipiski vēlākam laikam, kad tika attēlots mitoloģiskums un valdnieku varenība. Pēc zīmējumiem var daudz ko spriest par agrāko cilvēku sadzīvi, paražām, dzīves veidu. Vienkāršos zīmējumos izpaužas arī to laiku cilvēku pasaules uztvere, vienkārša un izzinoša, harmoniska un racionāla, savā būtībā ļoti līdzīga seno grieķu pasaules uztverei un nojēgumam.
Pārsteidzošs ir augstais mākslinieciskais līmenis, kas ir sasniegts zīmējumos un kuri ir veikti ar apskaužamu precizitāti un vērīgumu, sasniedzot patiesi augstas meistarības līmeni visās tās izpausmēs, arī radot dzīvības un plastiskuma patiesu momentu.
Krētas mākslinieki veidoja arī skulptūras, kas gan bija apjomā nelielas, toties ievērojamas ar savu izteiksmību, plastiskumu, apliecinot to laiku meistaru augsto prasmi.
Ievērojami un interesanti ir bijuši arī krētiešu sasniegumi arhitektūrā, par ko liecina skaistās un iespaidīgās pilis, kas atradušās dažādās vietās. Slavenākā no tām ir valdnieka pils Knosā. Izrakumi tajā tika veikti tikai 20. gadsimta sākumā; Knosas pils - labirints, kuras platība ir apmēram 16 000 m2., kuros tika izvietotas zāles, istabas, saimniecības telpas un citas nepieciešamās telpas (jau tajos laikos pilij tika izstrādāta kanalizācijas sistēma, piemēram, vannas istabas, baseini). Plānojums tika izveidots ļoti haotiski, kurā nezinātājam grūti orientēties, bet tāpēc šo pili arī dēvē par labirintu.…
