Antīkās pasaules komēdija sasniegusi mūsu dienas četru dzejnieku darbos. Šie dzejnieki ir atēnieši Aristofans un Munards, kā arīromieši Plausts un Terencijs. Darbi, kuri vēl ir saglabājušies līdz mūsu dienām, aptver 265 gadu laika diapazonu: vecākā līdz mūsu dienām nonākusī komēdīja - Aristofana ‘’Aharnieši’’ - izrādīta 425. gadā p. m. ē. jaunākā - Terencija ‘’Brāļi’’ - 160. gadā p. m. ē.
Eiropas teātra dzimtene ir Atēnas. Atikas novada centrs bija vienlīdz mīļš kā Melpomenei, tā Talijai, abu drāmas žandru mūzām. Sengrieķu traģēdijas un komēdijas ciešās saites ar vietu, kur ne vien bija kārts šūpulis, bet kur tāstās arī piedzīvoja savas spožākās virsotnes, vēl šodien atspoguļojas drāmas vēstures terminoloģijā.
Antīko komēdiju var iedalīt divās daļās : Vecatiskā un Jaunatiskā. Tā saucamā vecatiskā, kas ar sava izcilā pārstāvja Aristofana darbiem līdzās lielo traģiķu Ashila, Sofokla un Eiripīda drāmām uzskatāma par senās Grieķijas klasiskās dramaturģijas augstāko sasniegumu, ir ļoti sadabīga, pat vienreizīga parādība pasaules literatūrā.…