Filozofijas sākumi nav meklējami agrāk par 6.gs. pr. Kr. ne Grieķijā, ne Indijā, ne Ķīnā. Šķiet, ka pirmie gudrie bija priesteri, kas zināja visu par dieviem un to pielūgšanu, dzejnieki , kas sacerēja episko dzeju un mācēja apdziedāt senos laikus un pagātnes varoņus, un likumdevēji, kas prata valdīt un noteikt dzīves sabiedrības kārtību.
Filozofiem bija jāiekaro sava vieta pasaulē. Filozofija ļoti daudz iemantoja no pirms filozofijas pasaules. Tādus jēdzienus kā “dvēsele”, “gars’’, “patiesība’’, “maldi”, “meli”, un daudzi citi nāk no šīs senās pasaules.
Rietumu filozofijas sākumi meklējami Grieķijā, seno grieķu kolonijās Mazāzijā (tagadējā Turcijā) ap 6. gs. Šo gudro interese ir pievērsta jautājumiem par to , kas paliek nemainīgs šajā pasaulē, un viņi cenšas atrast kādu racionālu un dabisku izskaidrojumu visām pasaules norisēm. Pēc viņu domām, pasaulē viss norisinās tāpēc, ka dažādas dievības to grib un virza. Cilvēka uzdevums ir šo dievu gribu atminēt un vajadzības gadījumā arī ietekmēt. To var izdarīt ar lūgšanām, upuriem, maģiskiem rituāliem utt. Pirmie filozofi ir tā dēvētie fiziķi , kuri uzskata, ka kāds materiāls elements sastāda visas esamības nemainīgo pamatu. Parasti par pirmo filozofu uzskata Talesu, kurš ir arī astronoms un tehnologs. Viņš ir pirmais, kas uzskatīja, ka visu pārmaiņu un lietu pamatā ir viens elements – ūdens. Ūdens un ar to saistītās pārmaiņas izraisa visas citas pārmaiņas pasaulē. Taless ir arī pirmais empīriķis, kura uzskatu pamatā ir visiem pieejami novērojumi. …
