Pirmais A. Eglīša dzejolis “Lords” tika publicēts laikrakstā “Brīvā zeme”. To publicēja 1926. gada 19. septembrī. Viņš reizē ar rakstniecību, nodarbojās ar žurnālistiku. Pēc desmit gadiem tika publicēts viņa pirmais stāstu krājums “Maestro”, savukārt 1938. gadā tika publicēts viņa dzejoļu krājums ar nosaukumu “Vientulis un dzīrotājs”. Pēc diviem gadiem, viņš žurnālā “Atpūta” iesniedza savu romānu “Līgavu mednieki”, kuru arī žurnālā iespieda.
Vācu okupācijas laikā A. Eglītis literāta darbu un publicēja dzejoļu krājumu “Mijkrēslī”. Viņš ir publicējis arī stāstu krājumu “Ģīmetne”. Savukārt 1946.gadā laikraksts “Tēvija” sāka iespiest romānu “Homo novus”. Taču Dailes teātris sāka iestudēt A. Eglīša lugu ar nosaukumu “Kosma simfonija”. To sāka iestudēt 1943. gadā. Savukārt 1944. gadā ar nosaukumu “Kosma konfirmācija” Dailes teātris iestudēja līdzīgu lugu. Taču 1943. gadā Rīgas Dramaturģijas (Nacionālajā) teātrī notika lugas “Par purna tiesu” pirmizrāde.
Tagad nedaudz par A. Eglīša pirmo romānu “Līgavu mednieki”, kuru viņš izdeva 1940. gadā. Ar šo romānu A. Eglītis kļuva par populāru cilvēku netikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām. Daudzus lasītājus saistīja A. Eglīša asprātībām piesātinātais stils, kas ir arī bagāts ar daudzkrāsainību un neparastumu. Interesanta bija arī rakstnieka izcilā raksturošanas māksla. A. Eglītis romānā ironiski stāstīja par 30. gadu labākajām aprindām, un tās būtu šādas. Viņš stāstīja par tirgotājiem, konsuliem, banku darbiniekiem, korporeļiem, kuri izvadā pa toreizējās Rīgas restorāniem un kafejnīcām ārvalstu tūristus, ilgāk ļaujot pakavēties Surģenieku varenajā namā, kurš varēja atrasties kaut kur Alberta ielas labajā pusē. …
