ANŠLAVA EGLĪŠA BĒRNĪBA UN SKOLAS GADI.
Anšlava Eglīša dzīves ceļš iesākās Rīgā. Tas bija 1906.gada 14.oktobris, kad skolotājai Marijai Eglītei piedzima dēls, kam vecāki deva neparastu vārdu – Anšlavs. Viņa tēvs rakstnieks Viktors Eglītis bija beidzis Vitebskas krievu pareizticīgo semināru, mācījies Penzas zīmēšanas skolā un I. Repina darbnīcā Pēterpilī, taču, dēlēnam pavisam mazam esot, V. Eglītis no 1907. līdz 1913. gadam vēl studējis Tērbatas universitātē. Anšlavam tāpēc bija lemts augt un veidoties garīgu interešu piestrāvotā ģimenē. Mazo Anšlavu galvenokārt audzina māte.
Anšlavs Eglītis ir pilsētnieks, bet ilgas un vēlāk atmiņas viņu vienmēr vilkušas atpakaļ uz īsto bērnības zemi – Vidzemes vidieni, kur puika pavadījis vasaras pie vecāku radiem.
Anšlava Eglīša skolas gaitas ir raibas un saraustītas. Astoņu gadu vecumā zēns sāka mācīties kādā privātskolā, kas atradusies pavecā koka ēkā netālu no Jaunās Ģertrūdes baznīcas. Taču mācības Rīgā drīz vien jāpārtrauc. Sākoties 1. pasaules karam, ģimene dodas uz Krieviju, kur Anšlavs Eglītis ar māti kādu laiku dzīvo Ņižņijnovgorodas tuvumā. Kara apstākļu dēļ vecāki pārceļas uz Sormovu, kur 1917./18. gada ziemā zēns turpina skolas gaitas.
1918. gadā ģimene atgriežas Latvijā. Anšlavs Eglītis atsāk skolas gaitas Alūksnē, kur mācās pie gleznotāja Jēkaba Kazāka. Tiklīdz atbrīvota Rīga, Anšlavs kopā ar vecākiem pārceļas uz savu bērnības pilsētu un apmetas dzīvot plašā dzīvoklī Valdemāra ielā 23, ceturtajā stāvā. Drīz pēc tam sākas Bermonta uzbrukums, kura sekas dabū izbaudīt arī Eglīšu ģimene.
Rīgā pusaudzis turpina mācīties 2. pilsētas vidusskolā. Šo laiku A. Eglītis raksturo šādi: „Jaunas sejas, jauni draugi, jauni pasākumi brīvās Rīgas daudzkrāsainajā dzīvē. Toreiz visam, ko vien darījām, piemita kāda īpaša jēga, jo tā bija mūsu, latviešu, Rīga un latviešu valsts.”
Vidusskolā iedams, A. Eglītis vienlaikus mācās gleznot V. Tones privātdarbnīcā, un ievērojamais latviešu portretists jauneklim kļūst par lielāko autoritāti.
Skolas gados Anšlavs Eglītis saslimst ar tuberkulozi, un ilgāku laiku viņam nākas ārstēties Alpu kūrortā Leisenē, netālu no Ženēvas ezera. Bargās slimības ēna pavadījusi rakstnieku arī vēlākos dzīves gados. Taču tieši tur, Šveices Alpos, Anšlavs Eglītis tā pa pilnam izjūt kalnu varenumu un skaistumu, ko vēlāk apraksta savos darbos.
1924. gadā Anšlavs Eglītis beidz vidusskolu, un pēc diviem gadiem „Brīvās Zemes” literārajā pielikumā tiek publicēts viņa pirmais dzejolis „Lords”, kas esot, kā pats dzejnieks izteicies, „ par dzīvi apnikušā cilvēka prātošanu”.
1930. gadā Anšlavs Eglītis uzsāk mācības Latvijas Mākslas akadēmijā un 1935. gadā beidz tās figurālo darbnīcu.
…