Anšlavs Eglītis dzimis 1906.gada 14.oktobrī Rīgā, bērnības gadi pavadīti daļēji laukos, daļēji pilsētā. Bērnības iespaidi saistīti ar rosīgu garīgo dzīvi mājās, jo pie tēva- rakstnieka Viktora Eglīša nāca daudzi literāti un mākslinieki.
Anšlavs Eglītis ir raksturīgs intelektuālists, vispusīgs epiķis, stāstu, noveļu un romānu rakstnieks, arī dramatiķis. Viņa romāni viscaur rāda rakstnieka inteliģenci un lielo zināšanu krājumu, kas, bez šaubām, labu tiesu atvasināmi no sveštautu literatūras. Anšlavs Eglītis prot stāstīt ar atturīgu eleganci, kā mēdz teikt- objektīvi, bez mazākā sentimenta piejaukuma. Uz intelektuālismu norāda arī tas, ka stāstījums viscaur pilns ar jēdzieniem, kas nāk no grāmatām vai vispār iegūti izglītības ceļā. Bagātā, izteiksmē spēcīgā valodā atklājas veikla stāstītāja un tēlotāja talants. Liels izteiksmes spēks, dinamika, spilgtums iezīmē Eglīša aprakstus, raksturojumus, viņa stilu. Visā viņa šķietami lielajā pārmērībā ir zināms mērs, atturība, vērotāja vēsais atstatums, smalkjūtība, cilvēcisko vājību un nespēka dīvaini pazemīga pieņemšana. Anšlavs Eglītis nevar nereaģēt un paiet garām laikmeta notikumiem. Viņa darba fonā ir mūsu dzīvotais un dzīvojamais laiks, dažkārt ne bez gribēta pārspīlējuma un psihiskās gaisotnes sabiezinājuma. Tagadne ir laiks, kurā darbojas Anšlava Eglīša varonis. Laikmeta tvērums ir ass un skaidrs kā Eglīša paša spalvas zīmējumi viņa stāstiem un tēlojumiem. Anšlava Eglīša romāni ir lielā mērā mūsu tautas vēsturisko notikumu un tautas izjūtu dokumentācija, piemēram, “Piecas dienas”.…
