Referātu izvēlējos rakstīt par Anšlava Eglīša romānu „Pansija pilī”. Šo romānu izvēlējos tāpēc, ka jau nosaukums man šķita piedzīvojumu pilns un aizraujošs, jo parasti darbības, kas norisinās kādā pilī vai tamlīdzīgā vietā, ir ļoti saistošas un interesantas. Bibliotekāre šo grāmatu pasniedza kā humoristisku un tas bija pēdējais pluss, kas man bija nepieciešams, tāpēc arī izvēlējos šo romānu.
„Pansija pilī” ir atmiņu romāns, rakstīts pirmajā personā. Romāna galvenais varonis ir pats Anšlavs, taču brīžiem tā vien šķiet, ka galvenā varoņa nemaz nav, brīžiem-ka galvenā varone ir Inciema muiža. Romānā spoži atspoguļota Anšlava dzīve, aptuveni vidusskolas gados. Atmiņu romāni balstīti uz patiesiem faktiem un notikumiem, tādi man patīk labāk nekā autora izdomājumi. Notikumi romānā norisinās pēckara laikā, kurš, manuprāt, ir visinteresantākais laiks Latvijā 20. gs.
“Pansija pilī” ir sarakstīta 1962. gadā. Grāmatā, autora vārdiem runājot, “senā, gaišā pasaule atveras, senie, jaukie ļaudis ar atkal visapkārt, un es redzu tas tik dzīvi, ka tagadne izbālē un liekas nenozīmīga”. Šis ir atmiņu romāns un galvenie tēli ir pats Anšlavs Eglītis, un viņa tēvs Viktors Eglītis. Darbība pārsvarā notiek Eglīšu ģimenes jaunajā īpašumā Turaidas pagasta Inciemā, ko viņiem piešķīrusi valdība Latvijas valsts pirmsākumos, agrārās reformas laikā. Īpašums ir ļoti nolaists un izdemolēts. Atmiņu romāna gaitā īpašums tiek iespēju robežās savests kārtībā un tajā ierīkota pansija, kuru pārsvarā apmeklē Viktora Eglīša draugi – mākslinieki, rakstnieki un citi sabiedriski darbinieki.
Rakstnieks prot jautri pasmieties par veltīgajām pūlēm gūt kādu materiālu labumu no senatnīgās Inciema pils, bet viņš prot arī novērtēt aizgājušās pasaules garīguma spēku. Grāmatas ievadījumā A. Eglītis raksta:
“Lielākais prieks ir uzdurties kādai atmiņu ainai, palsai un vārgai kā zirnekļa tīkls, un vērot, kā pamazām tā padziļinās, izplešas, atver sen aizmirstus atvarus- pilnus sīkdaļām un krāsām. Brīžam gribas ticēt tiem filozofiem, kas apgalvo, ka laika nav, ka laiks ir tikai ilūzija un visas lietas patiesībā notiek vienlaicīgi un – tagadnē.”
…