Zināmais no romāna „Pansija pilī”
Anšlavs Eglītis par sevi.
Senāk Anšlavam Eglītim likās, ka viņš nepieder ļaudīm, kas kavējas pagātnē. Viņu pārāk saistīja aktīvā tagadne, Eglītim patikās vērot, kā notikumi attīstījās un veidojās turpat acu priekšā, kā tie ietekmēja un bīdīja rakstnieka nodomus. Viņam patikās pētīt savas izjūtas tieši notikuma mirklī, un viņam likās, ka tas nekad neapniks. Vismazāk autors saprata tos rakstniekus, kas teica, ka tematiem vajagot nogulēties vismaz desmit gadus, lai par tiem varētu sākt rakstīt. Viņam šķita – jo svaigāks kāds iespaids, jo noderīgāks aprakstīšanai.
Pansijas iegūšana
Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, Eglīša tēvam, tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas vai precīzāk, pusmuižas centru ar trīspadsmit ar pus hektāriem zemes.
[1.]
Atrastā informācija
Anšlavs Eglītis dzimis 1906. gada 14. oktobrī Rīgā. Viņa māte ir Marija Stalbova – Eglīte, inteliģenta, skaista un muzikāla sieviete, par kuru savulaik sajūsminājies E. Virza un E. Dārziņš. Kad Marija izdarīja nozīmīgu izvēli – kļūt par dzejnieka Viktora Eglīša sievu, komponists E. Dārziņš bagātināja latviešu mākslu ar gruzdošas smeldzes pilnām dziesmām un “ Melanholisko valsi”.
Izglītība
Skolas gaitas sākas Rīgā. Taču 1. pasaules karam sākoties, ģimene dodas uz Krieviju, un mācības tiek turpinātas angļu tipa privātskolā, vēlāk reālskolā, līdztekus apgūstot arī glezniecību. Topošais rakstnieks apmeklē svētdienas zīmēšanas kursus Sormovā.
…