Ansis Leitāns ir ražīgs publicists, pirmais latviešu tautības redaktors, dzejnieks, 19. gadsimtā daudz lasītu stāstu tulkotājs un lokalizētājs.
Dzīve un uzskatu veidošanās
Leitāns ir dzimis 1815. miris 1874., jaunības gadus aizvadīja no Rīgas netālajā Piņķu muižā, kur viņa tēvs strādāja par kalpu pie saimniekiem, vēlāk muižā. Ansis agri iemācījās lasīt, bet trūka grāmatu. Tēvam bijusi tikai baznīcas dziesmu grāmata, māte nepratusi ne lasīt, ne rakstīt. Ansis iepazinies ar apkārtnes gaišākajiem cilvēkiem, no kuriem aizņēmies arī lasāmvielu. Autobiogrāfijā viņš atceras, ka pēc G. F. Stendera «Augstas gudrības grāmatas» izlasīšanas ar citādām acīm sācis raudzīties uz pasauli. Kaut gan Anša bērnība aizritēja netālu no tāda kultūras centra kā Rīga, zemnieku zināšanu līmenis bijis gauži zems. Kad Ansis stāstījis mājniekiem grāmatās izlasītās gudrības, piemēram, par Zemes griešanos, viņu izsmējuši.
Leitāns bija autodidakts. Skola bija tuvu Anša dzīves vietai, tomēr viņš tajā mācīties nevarēja, jo bija vajadzīga skolas nauda. Par Anša sapelnītajām 50 kapeikām kāds vācu tautības pulksteņu lāpītājs trijās nedēļās ierādījis viņam vācu rakstus. Tā bija visa viņa skolas izglītība. Sampētera muižā, kur tēvs kalpojis par darbu izrīkotāju, Ansis pildījis rakstveža pienākumus. So amatu Leitāns piekopa visu mūžu Rīgas apkārtnes muižās.
Pats Leitāns atzīst, ka pavērsiena punkts viņa dzīvē bijis iepazīšanās ar Rīgas latviešu Jāņa draudzes mācītāju H. Treiju, kas pirmoreiz nodrukāja «Tai Latviešu Ļaužu Draugā» Leitāna dzejoļus (1832) un aicināja uz pārrunām. Treijs deva jauneklim grāmatas lasīšanai, pamācīja, kā rakstīt. Jau 30. gados Leitāns ātri kļuva par vienu no aktīvākajiem «Drauga», ka ari «Latviešu Avīžu» līdzstrādniekiem.…
