Darba tēma: Par anoreksiju un bulīmiju mūsdienās ir dzirdams bieži, jo arvien vairāk meiteņu sadraudzējas ar šīm „ viltus draudzenēm” , tādā veidā nodarot pāri gan sev, gan apkārtējiem cilvēkiem un ļoti kaitējot savai veselībai. Daudzos gadījumos šī slimība beidzas ar ļoti nopietnām veselības problēmām vai pat nāvi!
Darba mērķis:
Izprast anoreksijas un bulīmijas slimnieku domāšanas veidu un ēšanas paradumus,
Izpētīt, kāpēc visbiežāk cilvēki slimo ar šīm slimībām, un kāpēc vairumā gadījumu slimību upuri ir tieši meitenes,
Noskaidrot vai anoreksijas slimnieces patiešām negrib ēst vai vienkārši apspiež izsalkumu
Noskaidrot atšķirību starp anoreksiju un bulīmiju,
Noteikt visbiežāk sastopamās problēmas, kuras rodas slimību laikā, aplūkot ārstēšanas iespējas,
Izprast cik lielā mērā apkārtējie cilvēki (vide) ietekmē slimību attīstīšanos vai profilaksi.
Darba uzdevumi: Veikt aptauju anoreksijas un bulīmijas slimnieku vidū; novērot slimnieku ēšanas paradumus (apēsto daudzumu dienā); veikt interviju ar anoreksijas slimnieku.
Darbā izmantotās pētījuma metodes: literatūras analīze, aptauja, intervija, diagrammas(1).
Pētījuma bāze: Internetā publicētie materiāli.
1.1. Anoreksija un bulīmija
Ikviens no mums ēd, jo tas ir nepieciešams un tas sniedz mums baudu. Tomēr, visi cilvēki nav vienādi – starp mums ir lielas atšķirības. Kāds ēd vairāk, cits – mazāk, vienam ātri pieaug liekais svars, citam – nē. Ir sastopami arī cilvēki, kas pārāk lielā mērā uztraucas vai neēd par daudz, vai par maz. Tādejādi viņi var kaitēt savam veselības stāvoklim, jo nereti saslimst ar anorexia nervosa un bulimia nervosa. Šodienas sabiedrībā pastāv ļoti izteikta vēlme, īpaši sieviešu vidū, būt tievai. Neatkarīgi no sava svara, gandrīz katra sieviete vēlas būt slaidāka vidēji par 5kg. Šī vēlme pēc slaiduma daudzu sieviešu un meiteņu vidū arvien biežāk kļūst slimīga, kas izpaužas tādās slimībās kā anoreksija, bulīmija.
Lai gan joprojām īsti nav zināmi slimības izraisītājfaktori, bieži vien ēšanas traucējumi var attīstīties depresijas, uzmanības trūkuma vai psiholoģisku pārdzīvojumu dēļ. Anoreksijas un bulīmijas slimnieki jūtas pamesti, nemīlēti un nevajadzīgi. Ļoti bieži meitenes ar anoreksiju cenšas pievērst sev uzmanību, piemēram, ja viņu pametis draugs, ja ģimenes locekļi nevelta pietiekami daudz uzmanības, ja skolas biedri viņu ignorē u.t.t. Tā kā bērniem jau kopšdzimšanas tiek mācīts, ka labi jāmācās, jābūt gudram, jāprot par sevi parūpēties – jābūt tādam, lai visiem patiktu, sabiedrībā izveidojies stereotips, ka panākumus gūst tie veiksmīgākie, labākie un skaistākie. Daudziem bērniem protams izdodas gūt labas sekmes mācībās un atzinību no apkārtējiem cilvēkiem, bet, tik līdz kaut kas neizdodas, rodas sajūta, ka nav pietiekami daudz darīts, lai gūtu vēlamo rezultātu, bet tiek aizmirsts par to, ka viss vienmēr nevar izdoties tā, kā to gribētos. Tādā veidā cilvēkā var rasties kompleksi, kas ar vien vairāk rada sajūtu, ka neesi pietiekami labs. Parasti slimo tieši meitenes no inteliģentām, labi situētām ģimenēm, jo tieši šādās ģimenēs vecāki vēlas, lai viņu bērni būtu labākie. Tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc anoreksija un bulīmija parasti sākas tīņu vecumā. …
