Ledus laikmeta laikā Anglija bija daļa no Eiropas. Pēc lielā šļūdoņa Anglijas teritoriju sāka apdzīvot 8000. gadā p.m.ē. ģēļi (Gaelic) un britoņi (Briton), Pikti (Picts), skoti un ķelti. Interesanti, ka šajā agrīnajā sabiedrībā sievietēm bija vienādas tiesības ar vīriešiem. Notika sparīga tirdzniecība ar kontinentālo Eiropu. Pastāvēja kopīpašums.
Jūlijs Cēzars 47. gadu vecumā 2 reizes – 55. un 54. gadā mēģināja iekarot tagadējo Anglijas teritoriju. Agrāk viņš bija ieņēmis Galliju, un tur sastapies ar ķeltiem. Ķelti lietoja kaujas ratus un pretinieku iebaidīšanai krāsoja ķermeņus zilā krāsā. Ķelti deva riktīgu pretsparu, un Jūlijam Cēzaram nācās atkāpties. Cēzars atteicās no domas kolonizēt šo savādo zemi. Par to viņš rakstīja vēstulēs, un tās bija pirmais Anglijas apraksts uz papīra. Tā arī romieši nenodibināja provinci Anglijā vēl vienu gadsimtu, lai gan pēc otrās invāzijas ķelti maksāja romiešiem nodevas.
Imperators Klaudijs 43. gadā p. m. ē. uzsāka karagājienu pret ķeltiem, cenšoties ieviest romiešu likumus Anglijā. Klaudijs bija pirmais, kuram izdevās pakļaut šo zemi. Tas nenāca viegli – notika daudzas sacelšanās un dumpji. Taču ziemeļu tautas tā arī netika pakļautas, un Klaudijs, bailēs bailēs no tām uzcēla Romas sienu starp Angliju un Skotiju. Ar šo laiku arī sākās Anglijas vēsture. Romiešu ietekmē Anglijā radušies daudz vietvārdi, tika celtas pilsētas un ceļi. 400 gadu laikā, kamēr Anglija bija Romas impērijas sastāvdaļa, sarunvalodā tika ieviesti daudz latīņu vārdu, attīstījās arhitektūra, lauksaimniecība, tiesības u.c. nozares. Romieši saradojās ar ķeltiem. Romiešu laikā Anglija attīstījās, un populācija sasniedza jau 2 miljonus. Ķeltu kultūra spēcīgi ietekmējās no romiešiem, bet skoti un pikti turpināja turēties tiem pretī. Pēc romiešu aiziešanas skoti ar piktiem karoja savā starpā, līdz 9 gs. nācās atkal apvienoties cīņā pret dāņu iekarotājiem.…
