Lai gan, nebija likuma Anglijā, kas aizliegtu sievietei iegūt troni kā tas bija tajā laikā Francijā, sievietes valdīšana tika uzskatīta par nevēlamu.
Karalis Henrijs VIII ļoti gribēja dēlu. Tā kā ar pirmo sievu dēlu iegūt neizdevās, viņam nācās anulēt savu laulību ar Katrīnu no Aragonas (Cathrine of Aragon). Tas nenācās viegli (anulēt laulību). Lai to izdarītu, Henrijam nācās saraut attiecības ar katolisko baznīcu (Romas pāvestu) un iecelt sevi kā jauno Anglijas (anglikāņu) baznīcas galvu.
Tagad, esot anglikāņu baznīcas galvai, Henrijs varēja panākt savas laulības anulēšanu. 1553.gada janvārī viņš apprecējās ar Annu Bolīnu (Anne Boleyn), kura jau tad bija Elizabetes gaidībās. Tā paša gada Jūlijā Anna tika kronēta. Abi – Henrijs un Anna ticēja, ka bērns, ko Anna gaidīja būs puika. Jaundzimušais izrādījās meitene. Tā bija katastrofa, un neviens to nepārdzīvoja vairāk kā Henrijs. Viņš bija pārvācies dzīvot uz kalniem, lai apprecētu Annu, sarāvis attiecības ar Romas pāvestu, zaudējis vairākus draugus, nojaucis vairākas abatijas un klosterus, nogalinājis vairākus cilvēkus viņu palikušās katoliskās ticības dēļ. Viss tas dēļ viņa meitas. Henrijs jutās dziļi pazemots un nelaimīgs un juta, ka nav saņēmis Dieva svētību. Elizabetes kristības notika Grīnvičā (Greenwich) , kad viņai bija tikai 3 dienas.
Pēc Elizabetes dzimšanas, Henrija jūtas pret sievieti, kuru agrāk bija tik kaisli mīlējis, bija atdzisušas. Viņa prātu bija pārņēmušas skaistākas, koķetākas meitenes. Lai nu kā, kamēr Anna vēl bija karaliene, Elizabetes dzīve pilī bija samērā patīkama.…
