VĒJĀNS ANDRIS (īst. v. Donats Kalnačs; dz. 1927.20.IV Nirzas pag. Vārslavā – 2005.8.XII) – dzejnieks.
Dz. zemnieka ģim. Māc. Dubuļu (1934-37) un Nirzas (1937-41) psk., Ludzas ģimn. (1942-44). Beidzis skolotāju sagatavošanas kursus Ludzā (1944), bijis pedagogs Nirzas nepilnajā vsk. (1945). Stud. Rīgas skolotāju inst. (1945-47). Beidzis Ljas Valsts Ped. inst. Latviešu val. un lit. fak. (1950). Žurn. „Karogs” līdzstr. un nod. vad. (1950-67), galv. Red. (1967-89). Ljas Miera aizstāvēšanas komit. pr-js (1981-91). RS b. (1953). LPSR N.b.k.d. (1965). Latgales pētniecības institūta b. (1991). Apbalvots ar Saeimas Goda medaļu (1997). [1]
Pirmā publikācija – miniatūra „Gaišais brīdis” laikr. „Rēzeknes Ziņas” 1943.3.I. V. dzejai raksturīgs emocionāls, aprakstoši gleznains stils, pantu izveidē lietotas klas. dzejas formas (soneti, trioleti, rondo u.c.). Daudz rakstījis par dzimto Latgali un pārējo Lju salīdzinājumā ar citos kontinentos redzēto, dzejā ievijis dažādu zemju un tautu savstarpējās saprašanās motīvus, paudis humānisma idejas. Agrīnās vārsmas apkopotas krāj. „Jaunība” (1953), nozīmīgāka grām. „Saule kāpj augstāk” (1957, LPSR Valsts prēm.). Vairāk iekšējo izjūtu un mīlas lirikas krāj. „Sakliedzas kaijas” (1959), „Gadi un pēdas” (1964), mākslas un dzīves sabalsojumi dzirdami J. Rainim veltītajā krāj. „Kalnu acis” (1965), tuvuma un tāluma mijiedarbība saskatāma grām. „Balts kuģis zilos ūdeņos” (1974), „Un sākās viss no svilpaunieka” (1979), „Ekvators ceļa vidū” (1981), „Stundinieks vestes kabatā” (1984) u.c. Presē public. dzejoļos skarti mākslas, kultūras un sadzīves norišu jautājumi. Ceļojumu iespaidi un atziņas tēlojumu ciklā par Kubu „Zaļā ķirzaciņa” (1966), publicistikas krāj. „Vulkāns un asara” (1987).
…