Šī referāta galvenais mērķis ir apskatīt Andra Šķēles valdības darbu, tomēr vairāk izceļot pašu politiķi. Tāpēc arī sākumā liela daļa būs veltīta tam, kā A.Šķēle kļuva par Ministru prezidentu un ar to saistītājiem notikumiem un reakcijām sabiedrībā un politiķos. Tomēr jāatzīmē, ka ne šeit, ne citur darba gaitā īpašu uzmanība netiks piegriezta ar A.Šķēli saistītājiem biznesa skandāliem („Ave Lat” „G-24” kredīti u.c.), jo, kā jau minēts, galvenokārt tiks apskatīta viņš kā Ministru prezidents un viņa vadītā valdība. Līdz ar to šis darbs nav veltīts A.Šķēlem kā personībai, bet tikai kā Ministru prezidentam konkrētajā termiņā.
1995. gada decembrī politiskā situācija Latvijā bija izveidojusies ļoti sarežģīta un valstij draudēja jaunas Saeimas vēlēšanas, jo Saeima līdz šim nebija apstiprinājusi 2 Valsts prezidenta izvirzītos Ministru prezidenta kandidātus. Tomēr 9. decembra vakarā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pēc tikšanās ar 7 partiju pārstāvjiem presei paziņoja, ka ir atrasts piemērots kandidāts šim amatam. Tā vārdu viņš neatklāja, tikai paziņoja, ka tas nenāk ne no vienas partijas un ir ar biznesu saistīts cilvēks. Un prese jau nākamajā dienā ziņoja, ka šis kandidāts ir Andris Šķēle, bijušais Lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks, tagad biznesmenis, kas iesaistīts vairāku uzņēmumu valdēs. Daudzajās intervijās, ko Šķēle sniedza nākamajās nedēļās, viņš stāstīja, ka tūlīt pēc tam, kad netika apstiprināta Z.Čevera valdība, pie viņa griezušies divi pretējo bloku pārstāvji – M.Grīnblats un Z.Čevers, pēc tam notikušas sarunas arī ar A.Kiršteinu, esošo ministru prezidentu M.Gaili un G.Ulmani, uz kura jautājumu, vai Šķēle piekristu, ja viņam piedāvātu šo amatu, viņš esot atbildējis, ka, ja piedāvās, tad viņš arī piekritīs.1 Savās intervijās Šķēle turklāt norāda, ka noteikti ir daudzi spējīgāki un izglītotāki cilvēki par viņu, kas varētu ieņemt premjera amatu2. Tomēr, kā zināms, amatu ieņēma tieši viņš, lai gan tam bija arī šķēršļi. Kā viens no lielākajiem būtu minams partijas „Latvijas Ceļš” pārstāvja J.Ādamsona, kas tobrīd ieņēma Iekšlietu ministra amatu, paziņojums presei par to, ka viņš nevarētu balstot par A.Šķēli kā Ministru prezidentu, jo viņam par to ir savākta kompromitējoša informācija 14 sējumu apjomā. Pēc preses informācijas toreiz varēja likties, ka J.Ādamsons A.Šķēli uzskata par itāļu mafijas līdzinieku3. Reālā situācija bija tāda, ka Ģenerālprokuratūra un Drošības policija nodarbojās ar operatīvās lietas izstrādi, kur visai bieži parādījās A.Šķēles vārds. …
