Dzejnieks Andrejs Eglītis dzimis Ļaudonas pagasta Siliešos( Malienā ).
“Ar kādu neaptveramu, pirmatnīgu spēku runā īstā, lepnā Maliena, kur viņas līdzenumam vērīgi pāri noskatās Gaiziņš, pakalnu apņemta aug jaunā Madona, ceļus un gājējus svētīdami, pāri purviem, ezeriem māj mežainie Krusta kalni. Cilvēki še staigā, stipri ar savām dvēselēm turēdamies misiņa apkaltās Bībelēs,no bērna kājām līdz lielam vecumam elpodami tīrumu un meža pļavu dvesmu.[..] Krāšņi te rotājas Ļaudona Aiviekstes ielejā, gleznainais dievnams un ēnainie dzirnavu dambji.”( A. Eglītis “ Maliena”
Tēvs- apdāvināts trompetists( miris 1. pasaules kara laikā no smaga ievainojuma) . No tēva dzejnieks pārmantoto muzikalitāti. Tā redzama viņa dzejā:
“ Visiem dzejoļiem es dzirdu cauri mūziku. Es arī rakstu, fonā skanot mūzikai. “
Vectēvs bijis viens no tuvākajiem cilvēkiem. Viņam veltīti daudzi dzejoļi. Māte- Emīlija Eglīte vistuvākais un mīļākais cilvēks.Viena pati audzinājusi divus dēlus- Jāni un Andreju. Māte, būdama reliģioza, iemāca zēnā apziņu, ka Dievs ir visur- dabā, cilvēkos, šajā saulē un aizsaulē. Mātes piemiņai 1992. g. 13. jūn. Ļaudonas kapos viņš saka aizkustinošu runu, atklājot kapu pieminekli mātei.
“Iedams pasaulē, es esmu vienmēr dzīvojis ar viņu, un man vienmēr licies, ka mani pavada mātes acu skats. Es esmu viņu tik dziļi ieņēmis dvēselē, ka es redzu viņas seju, tālumā ejot, svešumā, kā vienu fotogrāfiju, kas ir iespiedusies manās acīs un smadzenēs. “
Pirmā skola A. Eglītim ir Ļaudonas pamatskola, kur viņš mācās no 1922. līdz 1928. gadam. Vislabāk viņam padodas dzejoļu rakstīšana, top arī pirmie dzejoļi. Jau skolas laikā A. Eglītis iestājas pret netaisnību un nekaunību. Pēc Ļaudonas pamatskolas beigšanas mācības turpina Rīgas pilsētas tehnikumā (1929- 1935), jo līdzekļu trūkuma dēļ nevar mācīties ģimnāzijā. Tehnikuma laikā arī parādās interese par literatūru.
…