5. PĀRSPRIEDUMS
Andrea Bočelli ir viens no izcilākajiem māksliniekiem un visizcilākais tenors visā pasaulē. Ir atzīts, ka viņa balsij nelīdzinās neviena cita. Ir dzirdēts teiciens „kaut ko Dievs dod, kaut ko atņem”, un tas, manuprāt, var tikt lielā mērā attiecināts uz Bočelli. Viņam vēl bērnam esot tika atņemta spēja redzēt. Domāju, ka šim faktam ir liela nozīme tajā, kā cilvēki uztver šo mākslinieku. Iespējams, ka daži izjūt žēlumu vai citas līdzīgas jūtas. Tomēr es gribētu uzsvērt ko citu. Andrea Bočelli, būdams neredzīgs, ir sasniedzis tādus panākumus, par kādiem dažs varētu tikai sapņot. Un tas tāpēc, ka viņš nav padevies un sevi žēlojis, nav ieņēmis pozīciju „cilvēks ar fiziskiem trūkumiem”. Bočelli attīstīja savu talantu, daudz strādāja un apņēmīgi gāja uz savu mērķi – mūziku, tās pilnību. Manuprāt, viņš ir viens no apbrīnojamākajiem cilvēkiem.
Andrea Bočelli ir devis ne tikai milzīgu ieguldījumu mūzikā, bet ir arī aktīvi iesaistījies sabiedriskajās aktivitātēs. Kā iepriekš tika minēts, viņš veicināja brīvdabas teātra izveidi. Bočelli piedalās arī dažādos labdarības pasākumos.
Neskatoties uz to, ka neesmu personiski pazīstams ar Andrea Bočelli, atļaušos izteikt minējumu, ka viņš ir ļoti pozitīvs un emocionāli bagāts cilvēks. Pie šāda secinājuma esmu nonācis, klausoties viņa dziedājumu, skatoties uzstāšanos un lasot intervijas. Bočelli ir ļoti harizmātisks mākslinieks, kas savos koncertos pulcē tūkstošiem klausītāju.
2009.gada 5.septembrī Andrea Bočelli ar vienīgo solokoncertu Baltijas valstīs viesojās Mežaparka Lielajā estrādē. Medijos tas tika nodēvēts par gada prestižāko pasākumu Latvijā.
…
