Vilēkotrē pilsētiņa atrodas starp Parīzi un Suasonu. Šajā pilsētiņā ir ļoti skaista renesanses stilā celta pils. Pilī tika rīkotas neparastas viesības. Viesiem, vīriešiem un sievietēm, nebija mugurā nekāda apģērba. Viesības tika sauktas par „Ādama un Ievas naktīm”.
Dimā bija pēc miesas uzbūves tumšas ādas krāsas. Tautā viņu sauca par „krāsaino”. Dimā bija pulkvedis, ģenerālkomisārs, dižciltīgās Normandijas ģimenes pēcnācējs.
Dimā dzīvoja kopā ar melnādainu sievieti. Pēc gada šī sieviete dāvāja Dimā dēlu. Tēvs dēlu lika kristīt par Tomā Aleksandru. Kad dēlam bija palikuši 10 gadi, viņa māte nomira. Jauneklis izskatījās diezgan pievilcīgs. Viņš izrādījās ļoti talantīgs jauns cilvēks. Brīvprātīgi iestājies ar tēva uzvārdu Dimā karaļa armijā par zaldātu. Jaunais zaldāts iemīlējās skaistā jaunavā. Laulības tiks nosvinētas, tiklīdz Dimā būs dabūjis kaprāļa pakāpi. Viņš veica daudz nozīmīgu varoņdarbu. Viņu pamazām paaugstināja.
Ieguvis kaprāļa tiesības, nevilcinādamies apprecējās. Pēc gada Marija Luiza Dimā dzemdēja meitu – Aleksandrīni Emē. Arī tajā pašā gadā Aleksandru Dimā iecēla par ģenerāli. Tagad viņš bija armijas galva, kam pienākums atbildēt par zaldātiem. Viens no Dimā varoņdarbiem pie Briksenas tilta uzbrauktuves viens pats aizturēja veselu eskadronu. Tiklīdz, kāds tuvojās Dimā visus notrieca ar zobenu. Viņš bija pats dabūjis trīs ievainojumus, un septiņas lodes bija izurbušās cauri viņa apmetnim. Pēc šāda varoņdarba viņa kavalēristi bija gatavi sekot viņam kaut vai līdz pasaules galam. Ar šiem visiem tālajiem iekarojumiem un neizdibināmiem ceļojumiem, viņš ar savu ģimeni kopā bija ļoti reti.
Dimā ceļojums no Ēģiptes uz Franciju Ilgs un neveiksmīgs, jo tajā nedēļā sacēlās liela vētra, kuģis bija jāpiestāj Neapoles ostā. Izrādās, ka šai pilsētai Francija bija pieteikusi karu. Tāpēc arī šai pilsētai ir naids pret Franciju. Nabaga Dimā tika nekavējoties aizvests uz cietumu. Viņu cietumā pavisam saindēja. Saindēšanās sekas bija kurlums, arī viena acs bija zaudējusi redzes spēju un progresēja paralīze.
Dimā atgriezās mājās no cietuma sakropļots, pa pusei paralizēts, ar kuņģa čūlu. Neskatoties, ka Dimā bija tuvu nāvei viņa sieva dzemdēja otru bērnu ģimenē. Piedzima ilgi gaidītais puika, ko reģistrēja ar viņa paša vārdu Aleksandrs Dimā. Nieka četrus gadus mazais Aleksandrs Dimā bija sasniedzis, ka viņa tēvs nomira sievai rokās mājās pusnaktī.
Jaunais pilsonis īsti neapguva ne izglītību, ne arī profesiju. Ilgu laiku pievērsās sev tīkamai nodarbei. Aizraušanās ar medībām pa mežu. Vienu laiku pat tā pelnīja naudu iztikai. Sasniedzis precību gadus, lai pievērstu uzmanību sabiedrībai un sievietēm, viņš pievērsās teātra mākslai. Viņam uz teātra veidošanu bija ļoti liels talants.
…
