Anarhisma definīcija. Pastāv daudz dažādu politisko teoriju par valsti, tās pārvaldi un sabiedrību. Tādas ir gan demokrātijas, totalitārisma un autoritāras valsts doktrīnas. Šādās teorijās pārsvarā tiek aplūkotas sabiedrības un tās pārvaldes, varas attiecības un to savstarpējā mijiedarbība.
Tomēr cilvēces attīstības laikā parādījusies doma par sabiedrības eksistences iespējamību arī bez augstāka pārvaldes orgāna- anarhisms. Šī filozofija krasi atšķiras no pārējām ar tajā kultivēto domu, ka cilvēks pamatā ir labs un tādējādi spējīgs kontrolēt sevi un savu dzīvi arī bez augstākas varas un autoritātes iejaukšanās.
Anarhiskā doma uzplauka 19. gs. , industrializācijas un kapitālisma straujas attīstības laikmetā, kā protests pret pastāvošo iekārtu un šķiru nevienlīdzību. Šī filozofijas ievērojamākie domātāji ir Pjērs Jozefs Prudons, Pjotrs Kropotkins, Mihails Bakuņins un Makss Štirners. Šo filozofu sacerējumi devuši pamatu ievērojamām turpmākajām politiskajām anarhistu kustībām visā pasaulē.
Anarhija apstrīd valsts attaisnojumu un valsts kā kundzības nepieciešamību. Anarhisms ir teorija vai doktrīna, ka visas valdības forma ir cietsirdīgas un nevēlamas, tātad likvidējamas. Vārds cēlies no grieķu valodas „an” –nē un „archos”- valdība, likums, saskaņā ar to tiek veidots uzskats par to, ka anarhisti atbalsta bez likumību, neatzīst valsts iekārtas un jebko, kas varētu mazināt cilvēka brīvību.1
Anarhisms- politiska nostādne, ka sabiedrībai nebūtu vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita vara un tai jābūt brīvai, visu tā locekļu apvienībai. Anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas saistīts ar kāda kundzību pār kādu citu.…
