Mazāk nekā 400 gados ASV no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, ir kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV veido 50 štati. Valsts austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos – Klinšu kalni, bet vidusdaļā plašāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Bagātie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plaša imigrācija 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirzniecības attīstību.
Mūsdienās amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē. Visā pasaulē zin gan Amerikas kovbojus, gan hamburgerus un piena kokteiļus, daži šo lietu ienākšanu mūsu vidē sauc par amerikanizāciju, daži par pašsaprotamu lietu. Vai tā ir amerikanizācija vai nav, bet šīs lietas ienāk mūsu vidē un kļūst par mūsu ik dienu. Laikam jau tā tam ir jānotiek un es nedomāju, ka mums būtu jāuztraucās , ka Mārtiņu dienu drīz varētu nomainīt Halovīna svētki.
ASV VESTURE
Amerikas savienoto valstu izaugsme. 1783. Gadā 13 austrumu krasta kolonijas ieguva neatkarību no Lielbritānijas. To teritorija stiepās uz rietumiem līdz pat Misisipi upei. 1803. gadā no Francijas tika nopirkta plaša teritorija – Luiziāna. 1848. gadā ASV jau pletās līdzpat Klusajam okeānam.
Konstitūcija. Katram no 13 štatiem sākotnēji bija savas tradīcijas un vēsture. 1787. gadā Džordžs Vašingtons un daži viņa līdzgaitnieki izstrādāja Konstitūciju. Tas bija dokuments, kas nostiprināja spēcīgu centrālo vadību. Konstitūcija ir spēkā kopš 1789. gada, un tā nodrošina štatu un iedzīvotāju tiesības.
Amerikas karogs. Pirmo oficiālo valsts karogu pieņēma 1777. gadā. Tajā katram no 13 savienoto valstu štatiem bija viena svītra un viena zvaigzne. Pievienojoties jaunam štatam tajā parādījās jauna zvaigzne. Tagad tajā jau ir 50 zvaigznes.…
