Darbaudzināšanas procesā pats svarīgākais ir izveidot un izkopt skolēnos tās īpašības, kuru pamatā ir pozitīva attieksme pret darbu.
Pamazām Latvijā atgriežas izpratne par amatniecības attīstības nozīmi. Valsts pamatizglītības standartā kā viens no mērķiem minēts — “veidot pamatu tālākai izglītībai, nodrošināt sabiedriskai un individuālai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi” (Valsts pamatizglītības standarts 1998.).
Kā viens no pamatizglītības mērķiem minēts “nodrošināt katram skolēnam mācīties izprast, pārbaudīt un novērtēt savas spējas dažādās jomās un attīstīt tās atbilstoši saviem dotumiem un interesēm”
(Valsts pamatizglītības standarts. 1998.).
Cilvēka būtībai ir raksturīgs, ka viņa attīstība notiek darbības procesā, ietverot tajā gan praktisko, gan emocionālo sfēru.
Mājturības kā mācību priekšmeta galvenā tendence ir apgūto zināšanu praktiska pielietošana. Praktiskajiem darbiem ieteicams atvēlēt vismaz 70% no visa mācību procesam paredzētā stundu skaita. Praktiskie darbi attīsta domu, māca pacietību, attīsta pirkstu veiklību, bet tie prasa arī laiku. Laiks ir vērtība un audzēkņu laiks ir jāciena (Mājturības programma 1999).
…