Motivēšanas uzdevums ir veidot un apmierināt cilvēku dzīves vajadzības. Motivācijas metodes jāizvēlas, vadoties no cilvēka socializācijas un individualizācijas pakāpes, veidojot metožu kombinācijas, piemēram : vērtēšana + atalgojums vai izglītošana + vadības stils + karjeras izaugsme. Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Motivācijas teorijas un to izmantojums praksē ir visai plašs. Visas motivēšanas teorijas var klasificēt : -satura teorijas;-norises teorijas;-stimulēšanas teorijas.
Šajā darbā aplūkošu divu autoru teorijas , kas klasificētas kā satura motivēšanas teorijas. Tās
koncentrē menedžera uzmanību uz darbinieku vajadzībām un iesaka uzlabot darbu ar dažādām vajadzību apmierināšanas metodēm.
Šo teoriju autori ir A. Maslovs un F. Hercbergs. Pirms teoriju aplūkošanas un salīdzināšanas, jānoskaidro motivēšanas būtība un evolūcija, kā arī jādefinē daži galvenie jēdzieni.
- Motivēšanas teorija izskaidro cilvēku individuālās uzvedības izmaiņas, motivēšanas faktoru iedarbes rezultātā.
Motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēka rīcību noteiktā virzienā.
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēloties kādu no rīcības alternatīvām , lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. Tas ir dinamiska process , kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un organizācijas mērķu sasniegšanu.
Motīvs ir jēdziens, kas aptver visu cilvēka iekšējo un ārējo vajadzību kopumu, kas pamudina strādāt.…