Savu darbu par leļļu teātra pulciņu esmu sākusi rakstīt, jo mani šī tēma interesē, par cik es pati vadu nodarbības, kurās galvenā loma tiek piešķirta lellēm.
Tā kā es mācos par latviešu valodas skolotāju es mēģinu atrast priekš sevis arvien jaunas un jaunas metodes, lai mans darbs ar bērniem būtu pēc iespējas interesantāks.
Literatūra un teātris ir tik ļoti saistīts, ka man liekas katram literatūras skolotājam vajadzētu nedaudz vairāk uzzināt, kā var savienot šīs abas lietas kopā.
Par sava darba galveno varoni esmu atradusi Amāliju Zaltāni no Āgenskalna sākumskolas leļļu teātra pulciņa “Mazie cimdiņi”.
Astoņi gadi ir pagājuši un leļļu teātris vēl joprojām “dzīvo” un piesaista jaunus skolēnus. Leļļu teātris nevar apnikt mazajiem skatītājiem, līdz ar to arī mazie aktieri ir ieinteresēti veidot jaunas lugas, mācīties jaunus tekstus, šūt jaunas lelles.
Amālijas Zaltānes stāsts ir diezgan interesants, ja jūs interesē šī tēma- leļļu teātris.
Amālija Zaltāne- starp bērniem un lellēm.
Amālija Zaltāne dzimusi Rīgā, 1950. gada 12. aprīlī. A.Zaltānes vecāki bija skolotāji.Ģimenē auga 3 bērni- Amālija, Anna un Roberts. Amālija savas skolas gaitas sākusi Rīgas 20. vidusskolā. Mācījusies LU pedagoģijas fakultātē un Rīgas 3. medicīnas skolā. Amālija Zaltāne 12. gadus strādāja par mācību pārzini Rīgas 3. medicīnas skolā, 8. gadus strādā Āgenskalna sākumskolā par latviešu valodas, matemātikas skolotāju, ir mācījusi arī vācu valodu. Papildus ir mācijusies kursos “Teātra pedagoģija”.
Laimīgi, priecīgi, atraisīti bērni- tā gribas teikt par leļļu teātra pulciņu “Mazie cimdiņi” un “Cimdiņi” dalībniekiem. Starp viņiem arī skolotāja Amālija Zaltāne, kurai pieder šī teātra ideja un pilnīga mazo aktieru uzticēšanās un mīlestība. Savstarpējo uzticēšanos nevar nepamanīt. Bērni ir atvērti, un par savu teātri viņi stāsta visi kopā, kūsājot emocijām un priekiem. Skolotāja ļauj bērniem būt pašiem svarīgākajiem un pati it kā nemanot paliek ēnā.…