Alvas savienojumi

Alva D. Mendeļejeva elementu periodiskajā sistēmā atrodas 4. perioda IV A grupā. Tas pieder pie p elementiem. Veido savienojumus ar oksidēšanās pakāpēm -4; +2 un +4. Parastos apstākļos alva ir mazaktīvs metāls. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Visizplatītākais alvas savienojums dabā ir minerāls kasiterīts jeb alvas akmens, kura galvenā sastāvdaļa ir SnO2 (70 – 78%) [1]. Pazīstami vairāki alvas alotropiskie veidi. Parasti alva, ar ko sastopamies praksē, ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
Kursa darba mērķis ir iepazīties ar alvu, tās savienojumiem, vairāk par amonija heksahlorostanneātu un sintezēt to.
Kursa darba uzdevums ir apkopot pieejamo informāciju par amonija heksahlorostanneātu, tā iegūšanas metodēm un sintezēt šo savienojumu laboratorijā.Literatūras apskats

1.1. Alva dabā un tā iegūšana
Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alva ieņem tikai 46. vietu, taču cilvēks šo metālu pazīst jau 6000 gadu. Brīvā veidā tā sastopama reti. Alva sastopams vairāk nekā 20 minerālu veidā. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens SnO2 (70 – 78%) un stannīts jeb alvas kolčedāns, kas satur arī varu, dzelzi un sēru. Alvas rūdas koncentrētas teritorijā, kas piekļaujas Klusā okeāna rietumu daļai, kā arī Kazahijā, Bolīvijā, Nigērija un Zairā. Alvu iegūst, alvas dioksīdu SnO2 reducējot ar oglekli…