Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem tikai 46. vietu, taču cilvēks šo metālu jau pazīst 6000 gadu. Brīvā veidā to var sastapt ļoti reti. Svarīgākie alvu saturošie minerāli ir kasiterīts jeb alvas akmens SnO2 un stannīts jeb alvas kolčedāns, kas satur arī varu, dzelzi un sēru. Alvas rūdas koncentrētas teritorijā, kas piekļaujas Klusā okeāna rietumu daļai, kā arī Kazahijā, Bolīvijā, Nigērijā, Zairā. Alvu iegūst, alvas dioksīdu SnO2 reducējot ar oglekli.
FIZIKĀLĀS ĪPAŠĪBAS
Kārtas skaitlis ir 50, atommasa 118,69, tkuš.= 232oC, tvirš.= 2720oC.
Alva parastos apstākļos ir sudrabbalts, mīksts metāls. To liecot, dzirdams raksturīgs troksnis, kas rodas, alvas kristāliem beržoties citam pret citu. Alvai ir zema kušanas temperatūra, alva ir viegli velvējama un stiepjama, tādēļ no alvas var izveidot foliju, ko sauc par staniolu. Temperatūrā, kas zemāka par 13,2oC, baltā alva sāk pārvērsties pelēkajā alvā.
Alvai raksturīgs ir tas, ka no visiem ķīmiskajiem elementiem tai ir pazīstams visvairāk dabīgo izotopu.…
