Kas ir alus?
Alus, mazalkoholisks aromātisks putojošs dzēriens ar apiņu rūgtumu, izgatavots spirta rūgšanas procesā no miežu iesala, apiņiem un ūdens misas. Atsevišķām alus šķirnēm miežu iesalu daļēji aizvieto ar rīsu, kukurūzas vai kviešu miltiem vai pat cukauru. Alus ir atspirdzinošs, labi slāpes remdējošs dzēriens. Atkarībā no šķirnes alus satur 4-10% viegli uzņemamu barības vielu, pārsvarā ogļhidrātus, nelielu daudzumu animoskābju, citus olbaltuma sadalīšanās produktus un minerālvielas. Bez tam alus satur 1,8-6% alkohola, 0,3-0,4% ogļskābās gāzes, apiņu rūgtum- un miecvielas, organiskās skābes.
Alus darīšanas process sastāv no sekojošām galvenajām stadijām:
1. Iesala izgatavošana no miežiem – kas ietver sevī miežu attīrīšanu un šķirošanu, mērcēšanu, tvaicēšanu, zaļā iesala žāvēšanu un attīrīšanu no dīgļlapām, iesala nostādināšanu. Gatavam sausam alus iesalam ir saldena garša un raksturīga smarža.
2.Alus misas iegūšana – gatavu iesalu maļ un samaisa ar ūdeni. Iegūtajā masā pie noteiktas temperatūras notiek fermentizācijas procesi, svarīgākais no kuriem ir iesalā esošās cietes pārvēršanās cukurā. Pēc fermentizācijas procesa beigām iegūto masu filtrē un iegūto caurspīdīgo misu vāra kopā ar apiņiem – rezultātā misa kļūst gaiša un iegūst raksturīgo aromātu. Tālākā procesā no misas atdala apiņus un atdzesē speciālās tvertnēs.
3.Misas raudzēšana ar pārtikas raugu – raudzējot ar speciālām pārtikas rauga kultūrām raudzēšanas aparātos pie temperatūras 5-9 0C 7-8 diennaktis (atkarībā no alus šķirnes) misā veidojas alkohols un ogļskābā gāze.
4.Nogatavināšana – pēc raudzēšanas “jaunais” alus nonāk speciālās cilindriskās tvertnēs, kur pie 0-2 0C temperatūrs nogatavinās, tas ir alū uzkrājas ogļskābā gāze, tas kļūst gaišāks, iegūst šķirnei raksturīgo garšu un konsistenci. Nogatavināšanās process ilgst no 21 līdz 90 dienām, atkarībā no šķirnes. Rūpnieciskā ražošanā tagad plaši izmanto arī nepārtrauktos un saīsinātos raudzēšanas un nogatavināšanas procesus.…
