Alus pēc ūdens un tējas ir trešais izplatītākais dzēriens pasaulē. Tas ir arī viens no vecākajiem pasaules dzērieniem.
Alus ir viens no vecākajiem pasaules dzērieniem. Zinātnieki uzskata, ka alus ir radies nejauši. Kā zināms alus ir labības produkts. Pateicoties maizes pagatavošanai, iespējams, ir cēlies arī alus. Viena no versijām vēsta, ka maizīte traukā atstāta zem klajas debess un uzlīstot lietum tā izmirkusi. Pēc kāda laika cilvēciņš remdējis slāpes no trauka un patīkami apreibis. [1]
Vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka alus dzimšanas vieta meklējams Tuvajos Austrumos, Divupē jeb Mezopotāmijā, vēlāk Babilonijā un Senajā Ēģiptē. Par alus dzimšanas laiku visbiežāk tiek minēts 6. gadu tūkstotis pirms mūsu ēras. Akmenī cirsti teksti liecina, ka Šumeri gatavojuši alu un ziedojuši to auglības un mīlas dievietei Inannai. Ar Ēģipti alus vārds tiek saistīts jau kopš 3000. gada pirms mūsu ēras. Piramīdu cēlāji dienā saņēmuši trīs krūzes alus. Alus ēģiptiešiem bijis arī labs palīgs veselības uzturēšanai, no alus maisījuma gatavotas dažādas zāles.
Agrāk alu lietoja tikai nabadzīgi cilvēki. Ir zināmi fakti, ka nabagi graudus košļāja mutē, kā rezultātā pateicoties siekalām tika sekmēta alus rūgšana. Pateicoties savvaļas bitēm ļoti strauji attīstījās alus ražošana izmantojot medu. Latvijā šādu alu sauca par „miestiņu” jeb „medalu”. Krievijā tika ražots kaut kas līdzīgs ar nosaukumu „medovuha”. Daži zinātnieki uzskata, ka pirmais alus pasaulē radās nejauši no salda medus dzēriena.
Daudzu savstarpēju karu rezultātā, alus gatavošanas tradīcijas milzīgā ātrumā izplatījās pa visu pasauli.…
