Savu zinātniski pētniecisko darbu es izvēlējos rakstīt ķīmijā, jo gribēju izpētīt kādu ķīmisko elementu, kas ir ļoti izplatīts sadzīvē. No visiem ķīmiskajiem elementiem es izvēlējos rakstīt par alumīniju. Alumīniju es gribēju izpētīt tāpēc, ka tas ir plaši pielietojams metāls. Līdz šim zināju par tā pielietojumu tehnikā, kā arī celtniecībā un sadzīvē. Gribēju plašāk iepazīties ar tā pielietojumu. Tas man šķita ļoti interesanti.
Es gribēju iepazīties ar alumīnija vēsturi, noskaidrot, kad un kas atklāja alumīniju, kā arī iepazīties ar tā raksturojumu, noskaidrot tā fizikālās un ķīmiskās īpašības.
Agrāk bija ļoti daudz alumīnija trauku, bet tagad daudz tiek rakstīts par to, ka alumīnijs saskarē ar pārtiku veido cilvēka veselībai kaitīgus savienojumus. Gribēju noskaidrot, vai tas tā tiešām ir.
Vēl man bija interese par nolietoto alumīnija izstrādājumu pārstrādes iespējām.
Izcilais vācu ķīmiķis Fridrihs Vēlers (1800.-1882.) , kas pēc izglītības bija ārsts , 1827. gadā ieguva nekur un nekad vēl neredzētu metālu. Vēlers alumīniju ieguva no alumīnija hlorīda
( Al Cl3) , sakausējot to ar kāliju (K). Kālijs intensīvi reaģēja ar hloru (Cl2) , veidojot kālija sāli , bet atlikumā radās pelēks pulveris, kas berzes iedarbībā ieguva metālisku spīdumu. Mēģinājumi iegūt šī metāla lējumu nevainagojās ar panākumiem. Tikai 1845. gadā Vēlers ieguva jaunā metāla graudiņus , kuru lielums bija vienāds ar kniepadatas galviņu. Pēc ārējā izskata jaunais metāls bija līdzīgs sudrabam , bet atšķirībā no tā – neparasti viegls : 4 reizes vieglāks par sudrabu , 3,5 reizes vieglāks par varu un gandrīz 3 reizes vieglāks par dzelzi. …